Limbažu pašvaldība ņems vērā Valsts kontroles ieteikumus par pasākumu plānošanu
Kā pašvaldībā atzīst, ne visi pasākumi bija aktualizēti attīstības programmā. Turpmāk, aktualizējot plānošanas dokumentus, tiks pievērsta lielāka uzmanība kultūras pasākumiem.
Runājot par pasākumu lietderības novērtēšanu, pašvaldībai radās jautājums - kā novērtēt, piemēram, valsts svētku pasākumu lietderību? Jautājums pagaidām ir palicis bez atbildes. Limbažu novada pašvaldība ir gatava pilnveidot plānošanas darbu un būtu gandarīta ievērot metodiku pasākumu lietderības izvērtēšanai.
VK norādījusi, ka nepieciešams veidot detalizētas pasākumu tāmes, kas pašvaldībā arī tiek nodrošināts, taču jāņem vērā tas, ka absolūti precīzu tāmi pirms svētkiem ne vienmēr var sagatavot, jo atsevišķas pozīcijas var mainīties.
Limbažu novada pašvaldība plānošanu saskata kā dzīvu, mainīgu un nepārtrauktu procesu. Arī pasākumu organizēšana ne vienmēr ir pilnībā prognozējama, jo realitāte un mainīgie apstākļi mēdz ieviest korekcijas.
Jau ziņots, ka VK secinājusi - pašvaldības ne tikai mērķtiecīgi neiegulda naudu pievilcīgas sporta un kultūrvides attīstībai, bet šos līdzekļus nereti tērē prettiesiski, revidējot kultūras un sporta pasākumu nozari pašvaldībās.
Veicot lietderības revīziju, VK atskārtusi, ka pašvaldībās notiek pat interesanti kultūras un sporta pasākumi, tomēr to devums pašvaldības mērķu sasniegšanā nav nosakāms, aģentūru LETA informēja VK sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja. Daudzās pašvaldībās arī neesot iespējams saskatīt saistību starp izvirzītajiem mērķiem un iedzīvotājiem aktuālajām vajadzībām. Turklāt ir arī pašvaldības, kas vispār šādus mērķus nav noteikušas.
Lai gan pašvaldības nereti definējušas, ka nauda jāiegulda "pievilcīgas kultūrvides un sporta vides attīstībā", realitātē tas netiekot darīts un nereti pat tiekot pārkāpti tiesību akti. Piemēram, tiek slēgti līgumi par ārpakalpojumu izmantošanu, lai gan pienākumi būtu jāveic pašiem pašvaldības darbiniekiem, noskaidrojusi VK. Tāpat darbinieki tikuši sūtīti komandējumos, kas nav saistīti ar iestādes tiešo pienākumu veikšanu, kā arī finansiāli atbalstīti dažādu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu organizēti pasākumi, pēc tam nepārbaudot līdzekļu izlietojumu. Revidenti norāda, ka šāda situācija neļauj gūt pārliecību, ka pārbaudītajās pašvaldībās izdevumi 542 809 eiro apmērā ir iztērēti lietderīgi.
VK ieskatā pašvaldības darbību kultūras, atpūtas un sporta jomā neplāno un neīsteno atbilstoši iepriekš izstrādātajiem plānošanas dokumentiem. No revīzijā iekļautajām 13 pašvaldībām tikai Rēzeknes pilsētas, Cēsu un Ērgļu novada pašvaldībās visas to institūcijas 2013.gadā bija izstrādājušas gada darba plānus. Vienlaikus gan VK norāda, ka iestāžu sagatavotie plāni ir nepilnīgi - nav iekļauti visi pasākumi, paredzētajiem uzdevumiem ne vienmēr ir noteikti termiņi un atbildīgie. Tāpat grūti izsekojama ir plānoto pasākumu saistība ar kārtējā gada budžetu.
Revīzijas veikšanas laikā Valsts kontrole arī sastapusies ar pretestību no pašvaldību puses, jo dažkārt pausta pārliecība, ka pašvaldībām ir jāstrādā autonomi un uz tām attiecas tikai divi likumi - Satversme un "Likums par pašvaldībām". Tāpat atsevišķās pašvaldībās valdījusi pārliecība, ka likumā ietvertā prasība veikt tikai lietderīgas izmaksas automātiski nozīmē, ka tā arī notiek, un nevienam nekas īpaši vairs nav jāpārbauda.
Kopumā revidenti pašvaldībām snieguši 115 ieteikumus situācijas uzlabošanai. Tuvākajā laikā pašvaldību vadītāji tiks aicināti uz VK rīkotu semināru par labu pārvaldību un lietderības revīziju būtību.
Uz sarakstu
