Nepilnīga iepirkuma dēļ Rēzeknes pašvaldība varētu zaudēt 2 miljonus eiro
Īstenojot Austrumlatvijas Radošo pakalpojumu centra "Zeimuļs" projektu, Rēzeknes pašvaldība pieļāvusi kļūdas, kas pilsētai varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljonus eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Šāda summa par projektu varētu netikt atlīdzināta no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas. Kā ziņo raidījums, uzraugi secinājuši, ka nav ievēroti godīgas konkurences principi iepirkumā, tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ piemērota finanšu korekcija.
Centrs "Ziemuļš" tika atklāts 2012.gada 1.septembrī, tomēr atklāšanas diena tika vairākkārt pārcelta. Darbi bija iekavējušies. Būvfirma "Re&Re", kas uzvarēja iepirkuma konkursā, sākotnēji piedāvāja ēku uzcelt 11 mēnešos par 6,8 miljoniem eiro. Taču centrs tika uzcelts 24 mēnešos un būvniekam pārskaitītā nauda bija aptuveni 8 miljoni eiro.
Uzraugošās iestādes secinājušas, ka ar šādu piedāvājumu "Re&Re" konkursā nebūtu uzvarējis, vēsta raidījums. To ieskatā notikusi nevienlīdzīga attieksme pret pretendentiem, kas arī bija bija galvenais iemesls ES finansējuma atņemšanai.
"Mēs redzam, ka pašvaldība nav rīkojusies ļoti atbilstoši, pagarinot līgumu ievērojami. Tādējādi varbūt neradot iespējas citiem pretendentiem piedāvāt garāku termiņu, lai varbūt piedāvātu labāku cenu," norāda Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
Tikmēr Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC) saka, ka termiņš pagarināts pamatoti. "Galvenā atšķirība viedokļos ir tas, ka Finanšu ministrijas revīzijas iestāde uzskata, ka nepamatoti pagarināts termiņš, bet mēs uzskatām, ka mēs to pamatoti izdarījām, labojot kļūdas projektā, kas arī notika. Jo tur bija tā saprojektēts, ka izvēlētais risinājums pamatiem nebija realizējams. Tur bija izmaiņas fasādes darbos, tās bija lielākās," saka Bartaševičs.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektu ieviešanas un uzraudzības departamenta direktors Haldors Ivanovskis uzsver, ka aģentūra pieaicinājusi ekspertus un pētījusi visus Rēzeknes iesniegtos argumentus. "Šis Rēzeknes arguments bija pētīts detalizēti un tika konstatēts, ka teorētiski tika mainīti risinājumi, kā viņš min. Bet tajā laikā, kad tie risinājumi tika mainīti, piemēram - fasādes apdares risinājums tika mainīts veselu gadu, bet šajā laikā notika nevis dīkstāve, bet gan tika pildīti būtībā pamatlīguma darbi, kuriem būtībā vajadzēja būt izpildītiem jau uz brīdi, kad šī fasādes risinājuma maiņa tika uzsākta," viņš norāda.
"Zeimuļa" fasādes torņiem tika mainīta apdare - no koka uz cita materiāla plāksnēm. Tāpat vajadzējis mainīt arī ugunsdrošības risinājumus, pārprojektēt pāļu pamatu konstrukcijas un drenāžas sistēmas.
"Re&Re" raidījumam norāda, ka izmaiņu nepieciešamība tika konstatēta projekta realizācijas gaitā, secinot, ka Tehniskajā projektā pieļautas nepilnības. Iepriekš, iepirkuma fāzē, tās neeksistēja un nebija paredzamas, tādēļ sākotnējā piedāvājumā nevarēja tikt iekļautas. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kurš ģenerāluzņēmējs būtu uzvarējis konkursā, izmaiņas pēc tam projekta izpildes gaitā konkursa uzvarētājam nāktos veikt vienalga, norāda būvfirmas pārstāvji.
Amatpersonu ieskatā Rēzeknes dome un būvuzņēmējs līdz šim, nu jau gada garumā nav spējuši sniegt objektīvi pamatotus skaidrojumus par darbu pagarināšanas iemesliem, kas varētu atcelt vai mainīt pieņemto lēmumu. "Zeimuļā" atklāti arī citi pārkāpumi, kuru dēļ atbalsta naudas būs mazāk. "Būtisku ietekmi ir atstājuši papilddarbi, kuri atmaksāti pretēji līguma noteikumiem. Attiecīgi, saskaņā ar līguma noteikumiem bija paredzēts, ka būvnieks apņemas uzbūvēt objektu par piedāvāto līgumcenu. Savukārt būvdarbu izpildes laikā tika apmaksāta virkne papilddarbu, kas, atbilstoši līguma nosacījumiem, būtu jāsedz par būvnieka līdzekļiem," saka Ivanovs.
Rēzeknes mērs sola vēl pierādīt taisnību ar ekspertu palīdzību. Taču laika vairs nav atlicis daudz - Finanšu ministrijas pārstāve norāda, ka papildu dokumentus no Rēzeknes gaidīs ne ilgāk kā līdz gada beigām.
Raidījumā tiek minēts, ka Rēzeknes dome pieļāvusi pārkāpumus arī ceļot koncertzāli "Gors" un rekonstruējot divas pilsētas ielas. Līdz ar to šajos projektos pilsētai garām aizgājis ES fondu finansējums 427 963 eiro apmērā. Šajos gadījumos dome pirkusi darbus, kas bija jāveic būvniekam par savu naudu, paredzētie materiāli aizstāti ar zemākas kvalitātes, un būvdarbu līgumā iekļauti paredzami papildu darbi.
Uz sarakstu