Pašvaldība pieņēmusi 5000 eiro lielu ziedojumu Cēsu 810 gadu svētku svinībām
Ziedojumu Cēsu 810 gadu svētku svinībām izmantos pašvaldības aģentūra "Cēsu Kultūras un tūrisma centrs".
LETA jau ziņoja, ka Cēsu jubilejas svētkos "Cēsis 810" apmeklētājus priecēs salūts oriģinālmūzikas pavadībā, iepriekš vēl Latvijā nepieredzētas gastronomiskas performances, rokfestivāls "Fono Cēsis", kā arī ritma svētki ar valstī lielākajiem "bungu apļiem", kur skaņas radīšanā varēs iesaistīties ikviens festivāla apmeklētājs, aģentūra LETA uzzināja svētkiem veltītā preses konferencē.
Cēsu jubilejai veltītie pasākumi norisināsies no 22.jūlija līdz 24.jūlijam. Apmeklētājiem visi pasākumi ar pašvaldības un sponsoru atbalstu būs bez maksas. Kopumā šie pasākumi izmaksās ap 150 000 eiro, no kuriem ap 80 000 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums, bet pārējā summa - sponsoru un atbalstītāju ieguldījums.
Konferences laikā festivāla "Fono Cēsis" rīkotājs Jānis Sildniks pastāstīja, ka šogad iepriekš ierastais lielkoncerts pārkvalificēsies par festivālu. Viņš akcentēja, ka Cēsis būs pirmā pilsēta ar savu rokfestivālu divu dienu garumā. Tajā piedalīsies 20 grupas un seši diskžokeji, tostarp Latvijā zināmākie rokmūziķi, kā arī šogad īpašu akcentu organizatori liekot uz ārzemju māksliniekiem, ar kuriem pašlaik noritot sarunas. Pašreiz mākslinieki vēl netiek izziņoti, taču tas varētu būt patīkams pārsteigums apmeklētājiem, sacīja Sildniks.
Tikmēr komponists Rihards Zaļupe, kurš īpaši Cēsu svētkiem sakomponējis skaņdarbu, kas izskanēs uguņošanas laikā, pauda, ka iepriekš nav radis pie "šādas prakses", taču pašreiz jau daiļdarbs ir ierakstīts un nodots. Tas tapis sadarbībā ar simfonisko orķestri un citiem māksliniekiem. Uguņošana notiks 23.jūlijā plkst.23 Pils parkā.
Jubilejas koncerta "Cēsis skan" mākslinieciskais vadītājs Juris Vaivods akcentēja Cēsis kā ar kultūras mantojumu bagātīgāko valsts novadu. Viņš uzsvēra, ka neviens skaņdarbs, kas šovasar izskanēs koncertā, nebūs atkārtošanās no Cēsu 800 gadu jubilejas svētku koncerta. "Visi būs spilgti, uzrunājoši, pie atskaņošanas piedalīsies paši cēsnieki," pauda mākslinieks.
Perkusiju mākslinieks Dzintars Vīksna žurnālistiem sniedza ieskatu "Bungu apļa" norisē. Ikvienam no konferences dalībniekiem tika izdalīts mūzikas instruments, un Vīksnas vadībā, iesaistot klātesošos, tika radīts ritmisks skaņdarbs. Šādas performances tiks rīkotas arī Cēsu svētku laikā, dalībai tajās iepriekš varēs reģistrēties vai arī pieteikties festivāla dienā. "Ikviens varēs dabūt to foršo sajūtu bez iepriekšējas sagatavošanās - kā dziesmu svētkos," pauda mākslinieks.
Tikmēr gastronomiskā māksliniece un televīzijas personība no Cēsīm Gundega Skudriņa informēja, ka svētkos iedzīvotāji varēs vērot vēl valstī iepriekš nepieredzētas gastronomiskās performances, kā arī izmēģināt vēl iepriekš neredzētus ēdienus, kas nav pieejami ne restorānos, ne veikalos. Lai to visu sagatavotu, svētkos darbosies astoņi pavāri, katrs no tiem kaut kādā veidā saistīts ar Cēsīm. "Svētki nav iedomājami bez kūkas un vīna," pauda Skudriņa. Skudriņa ar savas komandas pārstāvjiem dažādus ēdienus demonstrēja un ļāva nogaršot konferences apmeklētājiem. Savukārt organizatori tika aicināti izdekorēt svētku kūku.
Pērn Cēsu svētkos viesojās lielākais apmeklētāju skaits kopš 2006.gada. Kopumā Cēsu 809.jubileju svinēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Paredzams, ka šogad šis skaitlis varētu būt lielāks.
Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Jau kopš 19.gadsimta beigām Cēsis pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs, un arī šobrīd pilsētas kultūras un mākslas ambīcijas izskan visas valsts mērogā. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veikts apkopojums pērn Cēsis ierindoja kā labās prakses piemēru kopā ar 69 citām Eiropas kultūras lielpilsētām, kurās veiksmīga pilsētu un reģionu attīstība bijusi balstīta tieši kultūrā.
Uz sarakstu
