Rēzeknes novada pašvaldība: pašreizējais izglītības finansēšanas modelis ir nāvējošs lauku skolām
Pašreizējā izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas rezultātā gada laikā Rēzeknes novadā nācies slēgt astoņas un reorganizēt vēl piecas skolas. Ja ņem vērā, ka novadā patlaban ir 20 vispārizglītojošās mācību iestādes, kļūst skaidrs, ka notikušās izmaiņas ir vairāk nekā būtiskas.
Līdzīgi kā citās, arī Rēzeknes novada pašvaldībā skolēnu skaits salīdzinājumā ar pagājušā mācību gada sākumu ir samazinājies vēl par 73 bērniem, patlaban vispārējās pamata un vidējās izglītības mācību iestādes novadā apmeklē 2604 skolēni. Līdz ar to par 2236 latiem ir samazinājies arī valsts piešķiramās ikmēneša mērķdotācijas apjoms pedagogu algām. Rezultātā nācies samazināt vēl piecas pedagogu likmes.
Neskatoties uz notikušo Rēzeknes novada izglītības iestāžu tīkla tā saucamo optimizāciju, pedagogiem novada skolās vienalga tiek maksātas minimālās atļautās darba algas - 250-255 lati par likmi. Samaksāt lielāku darba algu nav iespējams, jo vienkārši nav naudas. Smagās finansiālās situācijas dēļ arī pašvaldība nav spējīga palīdzēt skolotājiem, piešķirot piemaksas, jo tai saistībā ar daudzo skolu slēgšanu jau tā būtiski pieauguši arī ar skolēnu pārvadāšanu saistītie izdevumi.
Lai rastu izeju no izveidojušās situācijas, izglītības finansēšanas modelim "nauda seko skolēnam" Deksnis piedāvāja piemērot koeficientu sistēmu, kā tas ir, piemēram, Lietuvā, kas ļautu lauku skolām izdzīvot, bet pedagogiem saņemt par savu darbu adekvātu samaksu.
Uz sarakstu
