Rīgas pašvaldība sola pievērst lielāku uzmanību potenciāli applūstošo teritoriju iedzīvotāju apziņošanas kārtībai
Tas būtu nepieciešams, lai iedzīvotāji labāk zinātu, kā rīkoties pie konkrēta ūdens līmeņa sasniegšanas un viņiem nebūtu jāgaida, kad pie durvīm zvanīs policisti, lai paziņotu par nepieciešamību evakuēties, skaidroja Vidauskis.
Radzevičs un Pārdaugavas izpilddirektors Māris Kalve (SC) šodien kopā ar citām amatpersonām darba vizītē devās uz Daugavgrīvu, lai apskatītu potenciāli applūstošās pilsētas teritorijas un uz vietas pārrunātu nepieciešamos pašvaldības rīcības variantus krīzes situācijās.
Galvenais pasākuma mērķis bija iepazīties ar oficiālo plānu iespējamo iemērošanu dabā un pārbaudīt to savstarpējo atbilstību. Amatpersonas šodien pamatā iepazinās ar iespējami applūstošajām teritorijām pie Birzes ielas un Vakarbuļļos.
LETA jau vēstīja, ka Pārdaugavā iespējamās plūdu vietas ir Bolderājā, Lucavsalā, Voleros, Daugavgrīvā, pie Beķermuižas, Krēmeros un vēl dažās citās vietās, secinājuši atbildīgie dienesti.
Pārdaugavas izpilddirekcijā šā gada 25.decembrī notika sanāksme par atbildīgo dienestu sadarbību un rīcības plānu plūdu draudu un to izraisīto seku likvidēšanā Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā.
Sanāksmes gaitā tika akcentētas galvenās problēmas un neatliekamie jautājumi, pie kuru risināšanas vēl jāpiestrādā, piemēram, novērošanas posteņu izveidošana, komunikācija ar apdraudēto rajonu iedzīvotājiem, dzīvojamo namu un iedzīvotāju skaita precizēšana, izmitināšanas apstākļu apzināšana izvietošanas vietās, sadarbības konkretizēšana ar atsevišķiem dienestiem.
Daugavgrīvas apkaime ir vieta, kur Daugava Rīgas jūras līcī ietek Baltijas jūrā. Kad vējš pūš no ziemeļrietumiem, jūras viļņi sadzen ūdeni Daugavā un upes ūdens līmenis ceļas, tādējādi Daugavgrīvā ir ievērojami augstāks applūšanas risks nekā citās Rīgas vietās.
Kā ziņots, projekta "Rīga pret plūdiem" gaitā secināts, ka tuvākajos 100 gados Rīgā iespējami plūdi, kas varētu pārsniegt 2,6 metru atzīmi virs normālā ūdens līmeņa un applūdināt ievērojamas pilsētas teritorijas, radot būtisku apdraudējumu sociālajai infrastruktūrai, kultūrvēsturiskajiem un saimnieciskās darbības objektiem, kā arī nodarot ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.
Aplūkojot tikai tos applūšanas riskus, kas saistīti ar pavasara paliem un vētru radītiem jūras ūdens uzplūdiem jeb vēja uzplūdiem, secināts, ka pašreiz Rīgā pastāvošā pretplūdu aizsardzība samērā labi pasargā pilsētu no jūras uzplūdiem, kas nepārsniedz divus metrus virs normālā ūdens līmeņa. Apauguma un pagaidu būvju, žogu dēļ, kā arī ņemot vērā faktu, ka augstais ūdens līmenis Rīgā vētru laikā parasti ir samērā īsu laika periodu, esošā pretplūdu aizsardzība vēl spēj funkcionēt pie ūdens līmeņa, kas nepārsniedz 2,2 metru atzīmi.
Ūdens līmenim pārsniedzot 2,2 metrus, Rīga vairs nav pasargāta no ievērojamiem plūdiem. Novērojumi liecina, ka kritisko 2,2 metru atzīmi ūdens līmenis vējuzplūdu laikā Daugavas grīvā pēdējo 140 gadu laikā ir pārsniedzis tikai vienu reizi - 1969.gadā. Savukārt 2005.gada janvāra vētras laikā ūdens līmenis bija ļoti tuvu kritiskajai atzīmei.
Zinātnieki aprēķinājuši, ka klimata pārmaiņu ietekmē gadsimta beigās ūdens līmenis ap 2,6 metriem Rīgā Daugavas grīvā var tikt sasniegts vētru laikā ar varbūtību 1% jeb vismaz reizi 100 gados.
Uz sarakstu
