Saulkrastu novada pašvaldība vēlas noteikt savu robežu jūrā
LPS nosūtījusi vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai norādot, ka saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu valsts robeža Baltijas jūrā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, sakrīt ar teritoriālās jūras ārējo malu, ko pieņem par atskaites punktu, izmantojot bāzes līniju. Latvijas teritoriālā jūra ir Baltijas jūras ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas. Bāzes līnija parasti seko krasta līnijai, dažkārt nedaudz atvirzās, dažkārt nedaudz atpaliek no ūdensmalas, bet būtiski atkāpjas no krasta jūrā Rīgas līča Kurzemes krastā un vēl vairāk pret Jūrmalu un Rīgu, pat apmēram piecas jūras jūdzes (vairāk nekā deviņus kilometrus). Tas izveido tādu jēdzienu, kā Latvijas Republikas iekšējā jūra - teritorija no krasta līdz bāzes līnijai.
LPS uzsver, ka problēmas rada neskaidrības par vietējo pašvaldību administratīvo robežu jūrā. Saskaņā ar Robežas likumu - pašvaldības robeža sakrīt ar valsts robežu, kura ir attālu no krasta. Ja par pamatu ņem Ministru kabineta "Noteikumus par bāzes līniju punktu koordinātām", robeža seko bāzes līnijai - dažkārt sauszemē, citkārt krastā vai patālu jūrā. Tas nozīmē, ka piekrastes pašvaldības būtu nostādītas ļoti atšķirīgos nosacījumos. Papildu problemātisks ir jautājums par pašvaldību savstarpējo robežu jūrā.
LPS arī atzīmē, ka vietējām pašvaldībām ir funkcijas, kuru realizācija notiek jūrā, piemēram, publiskās peldvietas. Pašvaldību funkciju realizācijai jūrā būtu arī nepieciešama zināma reorganizācija būvvaldes darbībā.
Ar LPS vēstuli par pašvaldību robežām ir iepazīstināti komisijas deputāti, un vienā no tuvākajām komisijas sēdēm notiks diskusija par šo problēmu.
Uz sarakstu
