Talsos skatāma Marka Rotko izstāde "Zelts"

Kā pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja mākslas zinātnieks Valentīns Petjko, zelts – viens no dabas un civilizācijas teiksmainākajiem, mītiskākajiem un mistiskākajiem fenomeniem. Pateicoties vairākām unikālām īpašībām, zeltam piemīt spēcīga, pozitīva simboliskā nozīme, taču, nesaraujami saistīts ar varu, spēku un bagātību, tas nereti izrādās esam pretrunīgi vērtēts: vēsturiski būdams gandrīz vienīgais standarts vērtības noteikšanai, tas kalpo arī par labklājības mērvienību, kas šķeļ sabiedrību; turklāt alkatīgā dzīšanās pēc zelta allaž spēja izraisīt nežēlīgus karus un pat iznīcināt veselas civilizācijas. Protams, augšminēto var nosaukt par zeltam par sevi nepiemītošām ēnas pusēm, taču kā gan acteku dēvētajam par "dievišķajiem ekskrementiem" zeltam sasniegt vienu no tam piešķirtajām nozīmēm – līdzsvaru – un iet "zelta vidusceļu", ja paturēt vienīgi pozitīvās īpašības, kas saistītas ar siltumu, laimi, mīlestību, cerību, optimismu, taisnīgumu un, visbeidzot, ar ontoloģiski transcendentālo zelta asociāciju ar sauli, kas norāda uz dievišķo substanci, garīgo apskaidrību, kā arī tīrās gaismas un jaunradošas enerģijas simboliem.

Savā pastāvēšanā zelts ir nesaraujams ar alķīmiju, taču kas ir alķīmija, ja ne īpatnēja māksla, kam, apvienojot sevī visas iespējamās zināšanas, zinātnes un gudrības, mērķis – padarīt cilvēku eksistenci skaistāku, košāku, harmonisku un laimīgu? Un vai mākslinieks nav īstens alķīmiķis, kurš savas patiesības meklējumos ir kā prizma, caur kuru projicētās dabas estētikas vērtības atklājas visā savā krāšņumā? Arī mākslinieks ir pētnieks, taču viņa pielietotās metodes balstītas ne tik daudz pozitīvisma tradīcijās, cik centienos rast materiālās un gara pasaules vienojošo esenci.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcija, kas tapusi iepriekšējo 2004.–2015.gadu Starptautisko simpoziju "Mark Rothko" ietvaros un mākslinieku dāvinājumu rezultātā, ir pilsētas un mākslas centra zelts. Ekspozīcijā ir iekļauta neliela daļa kolekcijas darbu, kuru autori ir: Eva Aruta (Armēnija), Viktors Nikolajevs (Baltkrievija); Ņina Stoupina (Beļģija/Krievija), Nataļja Založnija (Beļģija); Fiona Stenberija (Lielbritānija), Edoardo Bernardi (Itālija), Dženifera Dirāna (Itālija), Nidī Agarvala (Indija), Takahiro Nišida (Japāna), Jevgēņijs Hetmanecs (Ukraina), Ieva Rūpenheite, Guna Millersone un Ilgvars Zalāns (Latvija).

Strādājot ar kosmiskajiem ritmiem, katrs mākslinieks ar gaismas, gaisa un krāsu palīdzību ir radījis dziļu un harmonisku, piesātinātu laiktelpu, ko caurstrāvo iekšējais emocionālais stāvoklis un gara pasaule. Mākslinieks-alķīmiķis šeit pēta dvēseles dziļākos stāvokļus, pēta gaismu un krāsu attiecības un nozīmes abstraktajā dzīvē, kā arī dzīvi pašu par sevi un dzīvīgumu tā vispārpieņemtajos universālajos aspektos. Tie ir dzīvi apliecinoši eksistenciāli pētījumi par fiziskām un garīgām mistērijām visuma tapšanā iekļautajos dabas impulsos..

Padarot neredzamo par redzamu, savas zināšanas, pieredzi un novērojumus mākslinieks ir transformējis zeltā – universālās, laikam pāri stāvošajās augstākajās zināšanās un pasaules garīgajā tvērienā.

Uz sarakstu