Talsu novada pašvaldība iestājusies Latvijas muižu asociācijā
Latvijas Piļu un muižu asociācijā beidzot ir iestājusies arī Talsu novada pašvaldība ar septiņām savā īpašumā un valdījumā esošām muižām. Jaunā biedra Spāres muiža piedalīsies arī Leģendu nakts pasākumā, kas sestdien, 26.oktobrī notiek vairākās Latvijas pilīs un muižās. Spāres muižā Leģendu nakts pasākumi sāksies plkst.20.00, pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja Latvijas Piļu un muižu asociācijā.
Par Spāres muižu - apkārt 1790.gadā celtajai Spāres muižas pilij izveidojies vēsturiskais centrs Vecspāre. Spāres muiža celta kā vienstāva mūra celtne ar augstu cokola stāvu un ļoti interesantām divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma. Kāpņu margu kalums ir iekļauts aizsargājamo kultūras un arhitektūras pieminekļu sarakstā. Muižas izbūvē lietoti ļoti bagātīgi fasāžu dekori: rusti, logu apdares un dzega. Vieni no pēdējiem īpašniekiem — Grothusi, kuri šeit dzīvoja līdz 1939. gadam. Pie ēkas piekļaujas savdabīga plānojuma parks, kas ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Kurzemē. Te joprojām aug 17 svešzemju koku un krūmu sugu, to skaitā arī 4,2 metrus resnais ozols un 3,5 metru apkārtmēra kļava. 2012. gada septembrī muižas ēka tiek nodota Spāres tautas nama pārziņā, un tiek veidota kā - "Daudzfunkcionāls kultūras, sporta, tūrisma un sabiedrisko aktivitāšu centrs". 2013. gada 10. septembrī Talsu novada dome pieņēma lēmumu un apstiprināja ēkas vēsturisko nosaukumu – Spāres muiža.
Talsu novadā atrodas arī Vandzenes muiaž, kas pirmo reizi rakstos tiek minēta 17.gadsimtā. Vandzenes muižas ansamblis celts 19. adsimta sākumā ar klasicisma stila iezīmēm un no 1849. gada līdz 1920. gadam piederēja Heikingu dzimtai. Pēdējais Vandzenes muižas barons bija Nikolajs Heikings. 1920. gadā pils pārgāja valsts īpašumā. Muižas ansamblis veidots kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes laukumu. Abās pusēs iebraucamam ceļam ir stallis un klēts ar klasicisma stila iezīmēm, parādes pagalma otrā pusē pils. Tai abās pusēs ir nelieli vienstāvīgi namiņi, jeb flīģeļi, kurus ar pili savienoja mūra žogs ar vārtiem. Pils priekšā - uzejas kāpņu stūros ierakti 17.gs. čuguna lielgabali, kas šeit uzstādīti 19.gs.beigās. Parku 19.gs.vidū ierīkojis barons Heikings. Pils dārza pusē kādreiz bijusi vaļēja terase ar masīvām kāpnēm, kā arī sešstūru lapene. Te arī sākas pils parks (17 ha), kas ir viens no tipiskākajiem Latvijas ainavu parkiem, savukārt pils priekšā Rīgas dārzu arhitekta Andreja Zeidaka 1937.gadā projektētais priekšdārzs. No 1937.gada muižas pilī atrodas Vandzenes skola, dibināta 1866.gadā.
Savukārt Valgales muižas kungu ēka - no 1927. līdz 1929.gadam veikti ēkas pārbūves darbi. Ēkas otrajā stāvā atrodas nacionālā romantisma stilā veidota zāle, ko rotā Talsu mākslinieka Žaņa Sūniņa gleznojumi pēc latviešu tautas pasaku motīviem. Ēkai ir augsta arhitektoniskā un mākslinieciskā vērtība, jo šādi nacionālā romantisma izpausmes veidi ir samērā reti sastopami Latvijas laukos. Valgale pirmo reizi hronikās pieminēta jau 1389.g., kad Kandavas fogts pārdod pļavas gabalu Valgales pagastā. Vecās pils vietā tagad uzcelts pagasta nams.
Par Strazdes muižu: Strazdes ciems (Villa Stratzen) pirmo reizi hronikā minēts 1291.gadā. Ap 1400.gadu Strazdes - Andumu novads tika izlēņots kādam Markvardam Štekemeseram. Pagasta lepnums ir 7,6 ha lielais Strazdes muižas parks ar dīķi, kuram pāri ved tiltiņš. Pēc nostāstiem muižkundze gājusi uz tiltiņu, lai spoguļotos ūdenī. No 1690.gada Strazdes valdnieki mainījās bieži, līdz 1799.gadā Strazdi nopirka Nurmuižas kungs K.Firkss. Līdz vācu muižnieku varas norietam Strazde piederēja Firksiem. Muiža celta 19. gs. sākumā, laika gaitā tās fasāde stipri pārveidota. Tā ir divstāvu garenbūve ar cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem. Pārbūvēta, piemērojot skolas vajadzībām. Skola darbojas kopš 1922.gada.
Par Tiņģeres muižu: kopš 1245.gada vēsturē minēts Tiņģeres vārds, Tiņģeres muižu pārvaldīja gan Rīgas Domkapituls, gan Kursas bīskapija. 1644.gadā muižas zemes nonāca Johanna Manteifeļa īpašumā, šī dzimta te valdīja 152 gadus. Tagadējo Tiņģeres muižas kungu ēku cēla 1805. gadā Pēterburgas baņķieris Johans Bahs, no 19. gadsimta beigām tā bija Osten-Sakenu dzimtas īpašums. Ēka būvēta ar klasicisma stila iezīmēm un ar jūtamu Krievijas modes ietekmi un, tā kā izvietota pakalna virsotnē, kļuva par apkārtnes dominanti. Pašlaik ēkā atrodas Brīvā laika pavadīšanas centra telpas, pagasta pārvaldes telpas, bibliotēka un pasts.
Bet augstākajā no pilsētas deviņiem pakalniem – Tiguļu kalnā - atrodas 19. gadsimta beigās neoklasicisma stilā būvētā Oktes barona Heinriha Firksa pilsētas māja. 1923. gadā K. Mīlenbaha ielā 19, toreizējās Talsu Valsts vidusskolas telpās, skolotāja Teodora Dzintarkalna vadībā šeit tika nodibināts kultūrvēsturiskais muzejs. No 1996. gada ēkā mīt Talsu novada muzejs, kurā darbojas krājuma, vēstures, mākslas un dabas nodaļas. Abās pusēs ieejai novietoti četri Kurzemes hercogistes laikā izgatavotie lielgabali – Lielā Ziemeļu kara laika liecinieki. Ēkas pakājē rotājas dekoratīvais krūmu stādījums "Talsu saulīte", bet apkārtni ieskauj jau barona laikā iekārtotais dendroloģiskais parks ar 300 kokaugu sugām.
Par Pastendes muižu: Pastendes nosaukums (Postenden) pirmo reizi minēts 1288.gadā. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Pastendes muižas centru. 1700.gadā ir uzcelta jauna pils Nākošā kapitālā pārbūve veikta 1780.-1800.g. Šajā laikā pārbūvēta kungu māja klasicisma stilā un atbilstoši jaunajām muižas apbūves prasībām izveidota simetriska parādes pagalma apbūve vienā malā uzbūvējot kalpu māju, bet otrā - kavalieru māju. Pils ierīkošanas un apdares darbi turpinājušies 19.gs. un no šī laika saglabājusies interjeru apdare - griestu gleznojumi 1.stāva (atjaunoti 1990.g.), parkets, 19.gs.sāk čuguna lējuma kamīns, ārdurvis. Ēkas bēniņos atrasts arī akmenī kalts ģerbonis. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola.
Uz sarakstu
