Valmieras pašvaldība neizvēlas ārpustiesas parādu piedziņu kā parādu atgūšanas veidu
Kā teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2015.gadā, dati liecina, ka ievērojami vairāk parāda atgūšanai tiek izmantota ārpustiesas parādu piedziņa un parāda apmaksas grafiku izstrādāšana nekā prasību celšana tiesā.
Visvairāk ārpustiesas parādu piedziņas instrumentu izmanto Jēkabpilī un Rēzeknē, nedaudz retāk to izmantojusi Jūrmala, kura pagājušogad šo parādu piedziņas instrumentu izmantoja visbiežāk no visām republikas nozīmes pilsētām.
Analizējot katru republikas nozīmes pilsētu atsevišķi, secināms, ka dažas pilsētas neizvēlas ārpustiesas parādu piedziņu kā parādu atgūšanas veidu, kā, piemēram, Valmiera, Liepāja, Daugavpils, tā vietā aktīvāk izmantojot parādu apmaksas grafiku. Jēkabpilī, Jūrmalā un Rēzeknē vienlīdz aktīvi izmanto visus parāda atgūšanas veidus.
Parādnieku skaits iepriekšējā 2014./2015.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, visstraujāk ir pieaudzis Jēkabpilī un Rīgā. Liels parādnieku skaita samazinājums ir Valmierā, kur parādnieku skaits ir samazinājies par 81%.
Savukārt lielākais parādnieku skaita pieaugums ir vērojams Rīgā, kur tas audzis kopumā par 102%.
Attiecībā uz tiesā celto prasību skaitu par parāda piedziņu, EM secina, ka 2014./2015.gada apkures sezonā tiesā celto prasību skaits par parāda piedziņu ir palielinājies Rēzeknē un Daugavpilī. Jūrmalā pēdējo piecu gadu laikā tiesā nav celta neviena prasība par parādu piedziņu, taču tiek pielietoti citi parādu atgūšanas instrumenti. 2015.gadā tiesā nav celta neviena prasība arī Valmierā, lai gan iepriekšējos gados šāds parādu atgūšanas instruments tika izmantots salīdzinoši bieži.
EM norāda, ka visaktīvāk darbu ar parādniekiem veic Valmierā un Liepājā. Salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, 2014./2015.gada apkures sezonā kopējais parādu atgūšanas darbību skaits pret parādnieku skaitu ir palielinājies gandrīz visās republikas nozīmes pilsētās, īpaši Valmierā - par 140%, Liepājā - par 48,3% un Rēzeknē - par 29,9%.
Uz sarakstu
