Vienīgais zvejniecībai veltītais brīvdabas muzejs Latvijā – Piejūras brīvdabas muzejs Ventspilī
Muzeja tapšanas vēsture
Muzejs dibināts 1954. gadā Ventspilī kā Jūras zvejniecības brīvdabas muzejs. Idejas autors un pirmais muzeja direktors bija Andrejs Šulcs, un tieši pateicoties viņam topošais muzejs ticis pie pirmajām laivām, zvejnieku dzīvojamām un saimniecības ēkām un pat šaursliežu dzelzceļa vilciena. Tas ir vienīgais zvejniecībai veltītais brīvdabas muzejs Latvijā, ko papildina zvejnieku sētas, klētis, dūmnami, kūpinātavas, tīklu būdas, kā arī daudzi kas cits.
Plašā un aizraujošā ekspozīcija
Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijā, kopējā platībā 4,8 hektāri, apskatei izvietoti aptuveni 600 eksponātu, no kuriem lielākais ir dzirnavas, savukārt mazākais – adata pludiņu piešūšanai pie tīkla. Autentiskās vējdzirnavas, kas būvētas 1864. gadā, muzejā nokļuvušas no Ventspils rajona Užavas pagasta Piņķiem. Tām ir četru stāvu korpuss, piekto stāvu veido grozāmā daļa jeb cepure.
Brīvdabas muzejā ir apskatāma plaša jūras zvejas laivu un Baltijas valstīs lielākā enkuru kolekcija ar vairāk nekā 140 dažāda tipa enkuriem, tapinātiem no 17. gadsimtam līdz pat mūsdienām. Daļa no tiem apskatāmi Piejūras parkā; lielākais ir pat 23 tonnas smags.
No pašiem ievērojamākiem Piejūras brīvdabas muzeja eksponātiem minamas divas 1916. gadā Vācijā būvētās Ml tvaika lokomotīves: Ml-61 un Ml-631, kas vēl 20. gadsimta 60. gados regulāri kursējušas starp piejūras zvejniekciemiem. Tieši tāpēc muzeja apmeklētājiem viena no iemīļotākajām izklaidēm un reizē arī izziņas objekts ir Mazbānītis, kam izbūvēta nepilnu pusotru kilometru gara Riņķa līnija un trīs kilometrus gara Kalna līnija.
Latviešu un lībiešu ikdiena
Maris Ulmkalns/flickr.com
Latviešu un lībiešu dzīvojamās un saimniecības ēkas iekārtotas ar tam laikam atbilstošiem priekšmetiem, kas raksturo zvejnieku un zemkopju darbu, ikdienu un svētku un godu svinēšanu. Viena no tām – latviešu zemnieka dzīvojamā ēka jeb Smiltnieku māja, kas ir 19. gadsimta beigām raksturīga piepilsētas dzīvojamā ēka. Tā celta 1874. gadā un ar savu saglabātības pakāpi ir unikāla gan Ventspils, gan visas Latvijas pilsētvides apbūvē. Muzeja jaunieguvums ir arī Lielirbes baptistu lūgšanu nams, kurā izvietota ekspozīcija par baptistu kustības vēsturi Ventspils novadā un Latvijā.
Piejūras brīvdabas muzejā godā tiek celtas un glabātas arī pagājušo laiku latviskās dzīves gudrības. Šeit atbilstoši tautas tradīcijām tiek atzīmēti gan gadskārtu, gan pilsētai svarīgi svētki – slāvu meteņi "Masļeņica", Lieldienas, Jūras svētki un Pilsētas svētki, Pagastu diena un Mazbānīša svētki. Tāpat muzejā piekopj un godā ceļ senču saimniekošanas metodes – sviesta kulšanu, maizes cepšanu, sveču liešanu, kā arī darbošanos rijā.
Uz sarakstu
