Virbu pamatskola spēj sagatavot konkurētspējīgus jauniešus
Nelielā Virbu pamatskola Talsu novada Jaunpagastā, kurā mācās 102 skolēni, Latvijas skolu reitingā darbā ar talantīgajiem skolēniem šogad ierindota augstajā devītajā vietā mazo skolu kategorijā. "Devītā vieta reitingā mums ir, pateicoties vienam konkrētam mūsu bijušajam skolēnam, kurš guva ļoti augstus rezultātus novada un valsts mēroga olimpiādēs. Tagad viņš turpina mācības prestižajā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā. Man kā skolas direktorei ir milzīgs gandarījums, ka mūsu audzēkņi ir konkurētspējīgi un labi sagatavoti, lai veiksmīgi turpinātu mācības citās skolās. Arī pirms gada divi mūsu bijušie skolēni izvēlējās turpināt mācības Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā," atklāja Bremane.
Tas, ka Virbu pamatskolas spējīgākie skolēni veiksmīgi turpina mācības prestižās mācību iestādēs, ir apliecinājums, ka arī lauku skolās strādā ļoti profesionāli pedagogi, norādīja Bremane.
Mazo lauku skolu specifika ir tāda, ka klasē var būt gan viens vai divi ļoti spējīgi skolēni, gan salīdzinoši daudz tādu audzēkņu, kuriem mācības sagādā grūtības. Savukārt pilsētas skolās šīs atšķirības ir vairāk izlīdzinātas, uzskata Bremane. "Laukos ir arī diezgan smaga sociālā vide, un pedagogiem tas nozīmē papildu slodzi. Skola dažreiz ir vienīgā vieta, kur bērnu mēģina motivēt, jo bieži vien šāda pozitīva piemēra ģimenē nav. Faktiski dažreiz skolotājam ir jāpilda funkcijas, kas pedagogam nebūtu jādara, piemēram, jāseko līdzi tam, vai bērns ir paēdis," atzina Bremane. Tāpat skolām jāpalīdz pašvaldībai risināt jautājumus, kas saistīti ar skolēnu pārvadāšanu. "Tās ir atsevišķas lietas, kas tomēr salasās kopā un noslogo pedagogus," atzina direktore.
Tomēr galvenās pedagogu rūpes arī lauku skolās, protams, ir audzēkņu sekmes. "Mūsu pedagogi cīnās ne tikai par tiem audzēkņiem, kuri ir uz nesekmības robežas, bet dara visu iespējamo, lai motivētu arī citus audzēkņus mācīties atbilstoši savām spējām. Nereti pusaudža gados sekmes pasliktinās, un ne jau tāpēc, ka audzēkņi kļūtu dumjāki, - tas saistīts ar pavisam citām lietām. Tāpēc mēs cenšamies, lai šie jaunieši uzlabotu savas sekmes par vienu, divām ballēm. Sākumā pat vecāki bija pārsteigti, kāpēc saucam viņus uz skolu, jo bērni taču nav nesekmīgi. Taču tas ir ļoti būtiski, jo vēlāk atgūt to, kas ir nokavēts, ir ļoti sarežģīti," atzina skolas direktore.
"Mēs varam būt gandarīti, ka audzēkņu skaits mūsu skolā ir stabils un katru gadu svārstās ap 100. Nav tāda skolēnu skaita samazinājuma par, piemēram, 20 skolēniem, kas nelielai skolai būtu diezgan dramatisks," atzina Bremane.
Virbu pamatskolas pedagogi ir pietiekami kvalificēti, ar atbilstošu izglītību - viņi spēj veiksmīgi strādāt gan ar sevišķi spējīgiem audzēkņiem, gan tiem, kuriem mācībās sokas ļoti grūti, pārliecināta direktore.
"Mūsu gadījumā pozitīvi ir tas, ka lielākā daļa pedagogu ir vietējie. Dažās lauku skolās mēdz būt tā, ka uz vietas ir divi trīs pedagogi, bet citu mācību priekšmetu skolotāji brauc no citām skolām. Tad viss smagums gulstas uz to dažu vietējo pedagogu pleciem," prāto direktore.
Arī Virbu pamatskolas skolotāju slodze ir gana liela - piemēram, fizikas skolotājs māca arī matemātiku un mājturību zēniem. Lai drīkstētu vadīt arī sporta nodarbības, viņš vēl studē augstskolā attiecīgā studiju programmā. Turklāt, lai gan viņam jau ir pedagoga izglītība, ir jāstudē pilna programma un nepietiek tikai ar atsevišķiem specializācijas kursiem, norādīja direktore. Viņasprāt, pedagogu darbs valstī netiek adekvāti novērtēts. "Skolotāju darbs ir jānovērtē, arī lauku skolās. Lai gan arī mūsu skolās ienāk jauni skolotāji, tomēr kopumā mēs arī novecojam," atzina direktore.
Tāpat būtu nepieciešams arī nopietni pārskatīt mācību programmas. "Lai man piedod skolotāji, bet, ieejot mācību stundās, es redzu, ka skolēniem jāapgūst arī tas, bez kā pielietošanas es esmu veiksmīgi iztikusi. Reizēm mācību programmās skolēniem pamatskolā jāapgūst ļoti padziļinātas lietas, bet pamatus viņi varbūt nemaz labi nezina. Ir zināšanu grozs, kas būtu vajadzīgs ikvienam. Svešvalodas taču arī apgūst, sākot ar minimālo, biežāk izmantojamo vārdu krājumu, un pēc tam padziļināti. Tāpat vajadzētu būt arī visos mācību priekšmetos," uzskata skolas direktore.
Kā ziņots, piecpadsmitgadīgo skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā Latvijas lauku skolās joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Rīgas un citu Latvijas pilsētu skolās, secināts pētījumā "Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas 2012". Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa pētījuma prezentācijas pasākumā norādīja, ka ministriju satrauc padziļinātā plaisa izglītībā starp pilsētu un lauku skolām un tiks meklēti risinājumi šo atšķirību samazināšanai.
Uz sarakstu
