Banner 980x90

Apbalvo konkursa "Ardievas dzimtajām mājām" uzvarētājus

Publicitātes foto
Publicitātes foto
Jau otro gadu martā tika izsludināts Ogres novada skolēnu radošais konkurss, kas ikvienam lika aizdomāties par 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta traģiskajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kā pilsētas informācijas portāls Ogre24.lv noskaidroja Ogres novada pašvaldībā.

14.aprīlī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības lietu jautājumos Ineta Tamane apsveica kolāžu konkursa "Ardievas dzimtajām mājām" uzvarētājus.

Konkursu organizēja Ogres novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvalde kopā ar vēstures un vizuālās mākslas skolotāju metodiskajām apvienībām. Konkursā piedalījās 38 skolēni no sešām novada skolām. Ikviens varēja darbus apskatīt Represēto piemiņas dienas pasākumā - 25.martā Ogres Kultūras centrā.

Konkursa mērķis – veicināt skolēnu izpratni un iedziļināšanos Latvijas vēstures 20.gadsimta notikumos, kad, ienākot svešām varām, pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsts genocīds. Veltīts deportāciju atceres dienām.

Tamane pateicās kolāžu konkursa uzvarētājiem un viņu skolotājiem. "Man ir liels prieks, kas esat atsaukušies šai idejai piedalīties konkursā mūsu tautai tik ļoti svarīgā un jūtīgā tēmā. Kamēr vien būs latviešu tauta, tikmēr būs šī rēta, kas ir mūsu vēsture par mūsu senču izsūtīšanu no Latvijas gan 25.martā, gan 14.jūnijā. Jūs esat tie, kuri šo vēstures vēstījumu nodos nākamajām paaudzēm. Paldies jūsu skolotājiem, kuri jūs virzīja un lika aizdomāties par traģiskajiem notikumiem, kad no dzimtenes tika izvesti daudzi tūkstoši latviešu," atgādināja priekšsēdētāja vietniece.

6. – 9.klašu grupā kolāžu konkursā diplomu par 3.vietu saņēma Kristela Gžibovska no Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāles. "Savā kolāžā esmu attēlojusi raudošu sievieti, kuras ķermenis veidots no Latvijas ainavām, un pāri iet sliedes, jo uz Sibīriju tika aizvesti ļoti daudz cilvēku. Vēstures stundā skatījāmies filmas, lasīju izsūtīto stāstus, un man radās ideja par raudošu sievieti," stāsta Kristela. 2.vietu ieguva Roberts Gžibovskis no Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāles un Nikola Zemīte no Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles. Arī Roberts guva iedvesmu no vēstures stundās rādītajām fotogrāfijām un stāstiem, atspoguļojot sava darbā vīrieti,  kurš raud pēc Latvijas, jo tā viņam vienmēr būs sirdī. 1.vietu šajā klašu grupā ieguva Ance Millere no Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles. Kā atzina priekšsēdētāja vietniece Ineta Tamane, darbs atšķīrās ar telpisko veidojumu. Skolnieces vecvectēvs tika izsūtīts 1941.gadā un par pārdzīvoto viņš rakstīja vēstulēs, kuras ir saglabājušās ģimenes arhīvā. "Es lasīju vecvectēva vēstules, kuras viņš sūtīja no Sibīrijas manai vecvecmammai. Vēstulēs bija aprakstīts, kā viņš tika aizvests no savām mājām un lasītais man ir spilgti palicis atmiņā, savas izjūtas centos attēlot savā darbā," stāsta Ance.

10. – 12.klašu grupā 2.vietu ieguva Jaunogres vidusskolas skolnieki Edvards Kolidzejs un Aleksejs Sanatovs, kuri darbu gatavoja kopā. Zēni stāstīja, ka idejas guva no vēstures stundās redzētā un dzirdētā. Kolāžas darbā atspoguļots, kāda dzīve bija izsūtītajiem cilvēkiem Sibīrijā.

1.vietu šajā klašu grupā ieguva Reinis Timofejevs no Ogres Valsts ģimnāzijas. "Mans vectēvs kopā ar ģimeni tika izsūtīts 1949.gadā, kad viņam bija 18 gadi. Savu tēvu viņš vairs neieraudzīja, jo ģimenes tika šķirtas un brauciena laikā mans vecvectēvs nomira. Sibīrijā tika pavadīti 11 gadi, un vectēvs laimīgā kārtā atgriezās Latvijā, kad viņam bija 29 gadi. Mēs daudz esam runājuši par to, kā viņam ir gājis izsūtījumā un kādām ciešanām nācās iet cauri. Man bija liels gods taisīt šo darbu, ko es veltīju savam vectēvam," pārdomās dalās Reinis.

Skolēnus apsveikt bija ieradies Ogres politiski represēto kluba vadītājs Ivars Kaļķis, kurš pats ir izdzīvojis represijas. "Mani aizkustināja visi darbi, kas bija izstādīti Represēto piemiņas dienas pasākumā 25.martā Ogres kultūras centrā. Es saskatīju, ka katrs ir ielicis savus pūliņus, lai atainotu tās sajūtas, kas jums radās. Mēs tuvojamies Latvijas simtgadei, un ir svarīgi saprast katru posmu mūsu attīstības vēsturē. Jūs esat atspoguļojuši vienu no traģiskākajiem posmiem latviešu dzīvē - 1941.gada un 1949.gada izsūtīšanas. Vēlu jums būt par Latvijas patriotiem un stāstīt citiem par šiem traģiskajiem vēstures notikumiem," uzrunāja Kaļķis. 

Tikšanās reizē piedalījās arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis, kurš pateicās skolēniem par ieguldīto darbu un atgādināja, ka nedrīkst nodot aizmirstībai mūsu senču ciešanas un pārdzīvojumus, ka jaunieši ir tie, kam jākopj mūsu vēsturiskās saknes un jātur godā tos, kuri cieta, lai mūsu valsts būtu brīva.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)