Belēvičs: Obligāto veselības apdrošināšanu varēs ieviest, kad veselībai atvēlēs 4,5% no IKP
Politiķis skaidroja, ka koncepcijai par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa ieviešanu, kas paredzēja ieviest arī obligātu veselības apdrošināšanu, bija noteikts termiņš, un tas "prasīja vai nu izpildi vai atcelšanu", bet Latvija pie esošā veselības aprūpes finansējuma tai neesot gatava.
Belēvičs stāstīja, ka obligātā veselības apdrošināšana balstās uz solidaritātes principa - "veselie maksā par slimo". Situācijā, kad liela sabiedrības veselā daļa atrodas ārzemēs un slimo un veco īpatsvars ir būtiski pieaudzis, "mums ir bažas, ka atlikušie veselie Latvijā nevar finansēt slimos, it īpaši situācijā, kad valsts ar likumu ir apņēmusies par saviem līdzekļiem ārstēt lielas sabiedrības grupas, piemēram, bērnus un citas sabiedrības grupas".
Obligātā veselības apdrošināšanas modelis nevar strādāt, kad valstī veselības aprūpei no IKP tiek atvēlēti vien 3%. Šāds modelis varētu darboties, ja veselībai tiktu atvēlēti 4,5% vai 5%, apgalvoja Belēivčs. "Mēs roku rokā ar Finanšu ministriju dodamies virzienā, lai obligāto veselības apdrošināšanu ieviestu," apgalvoja Belēvičs. Viņš sacīja, ka Veselības ministrija (VM) ir iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas, kas trīs gadu laikā paredz finansējumu veselības aprūpei palielināt līdz 4,5% no IKP. Belēvičs cer, ka pieprasītais finansējums jaunajām politikas iniciatīvām saņems atbalstu. Ministrs norādīja, ka tad, kad finansējuma apmērs sasniegs 4,5%, tad obligāto veselības apdrošināšanu varēšot ieviest.
"Šāda situācija ir jāmodelē un nav labi jau slikti funkcionējošu sistēmu salauzt," uzskata ministrs. Šāda modeļa ieviešana prasa e-veselības ieviešanu, "tomēr esošā situāciju ar e-veselību ir ļoti, ļoti slikta" un cerības palaist e-veselības projektu līdz gada beigām zūd, stāstīja Belēvičs.
Viņš norādīja, ka VM ir uzdevusi Nacionālajam veselības dienestam (NVD) katru nedēļu atskaitīties par projektu izstrādi. Belēvičs sacīja, ka viņam ir pamatotas bažas, ka ir "nodoti lieli projekti, par lielām naudām, kuri nefunkcionē".
Atsaucoties uz Pasaules veselības organizācijas ekspertu ieteikumiem, ministrs norādīja, ka veselības aprūpes pakalpojumu liegšanu pacientiem, kuri nemaksā nodokļus, nevar izmantot "nodokļu iekasēšanas palielināšanai". "Ārstu nedrīkst pataisīt par nodokļu nomaksas kontrolieri," piebilda Belēvičs.
Jau ziņots, ka valsts sekretāru sanāksmē izskatīts VM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atzīt par spēku zaudējušu 2013.gadā valdības apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, aģentūru LETA informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders. Koncepcija paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanas kārtību.
2014.gada sākumā VM izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānoja nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju.
Uz sarakstu
