ELK: No palīdzības Grieķijai Latvijas nodokļu maksātāji necietīs
Kā trešdien deputātiem apliecināja Finanšu ministrijas pārstāvis, Latvijas nodokļu maksātājiem Grieķijas glābšana tiešā veidā neizmaksās ne centa, jo tai netiks izmantoti Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM) dalībvalstu iemaksātie līdzekļi. Neatkarīgi no aizdevuma piešķiršanas arī Latvijas iemaksas ESM nepieaugs un neietekmēs arī valsts ārējā parāda apjomu. Grieķijai nepieciešamos līdzekļus ESM iegūs, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, skaidro Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Latvija piecu gadu periodā ik gadu iemaksā ESM 44 miljonus eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija.
Kā deputātiem norādīja FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, ESM dalībvalstīm finansiāla atbildība būtu jāuzņemas tikai gadījumā, ja Grieķija neatdotu aizņemtos līdzekļus un parāds tiktu norakstīts, taču eirozonas līderu parakstītajā dokumentā uzsvērts, ka parāda norakstīšanas iespēja netiek izskatīta.
"Būtiski, ka Eiropas līderi pret Grieķijas valdības solījumiem izturas ar lielu skepsi un uzticības kredīts Grieķijai ir ļoti zems. Tādēļ, ja aizdevuma programma tiks īstenota, līdzekļi Grieķijai šoreiz tiks izmaksāti nelielos apjomos un tikai pēc konkrētu reformu izpildes. Tas dod pamatu cerībai, ka šī nebūs naudas bēršana caurā maisā, bet gan palīdzēs valstij veikt sāpīgas, bet neizbēgami nepieciešamas reformas, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un finanšu tirgu uzticību, kā to vēl
nesen paveica Latvija," pauž L.Čigāne.
Kā norāda komisijas vadītāja, lai noslēgtu vienošanos par aizdevumu, to nepieciešams apstiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem Eiropadomes sanāksmē. Spēkā esošā procedūra paredz, ka Latvijas nostāju šajā jautājumā izstrādās valdība, bet tā jāapstiprina arī Saeimas Eiropas lietu komisijā.
Uz sarakstu
