Finansēšanas kārtības papildinājumi stimulēs pētniecību un augstākās izglītības kvalitāti
Valdība otrdien, 24.novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām no valsts budžeta, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.
Izmaiņas stimulēs pētniecības koncentrāciju lielākās spēcīgākās zinātniskajās institūcijās un sekmēs studiju procesa sasaisti ar pētniecību. Apstiprinātās izmaiņas ir daļa no valdības pasākumiem Latvijas zinātnisko institūciju konkurētspējas palielināšanai un augstākās izglītības modernizācijai. Noteikumi nosaka minimālo zinātniskā personāla skaitu, kas tiks piemērots, piešķirot bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām 2017.gadā.
Zinātnes bāzes finansējums tiks piešķirts tikai tām institūcijām, kurās zinātniskā personāla skaits sasniedz noteikto zinātniskā personāla skaita minimumu, kas tiek noteikts kā darbinieka nostrādāto stundu skaita attiecība pret kopējo darba stundu skaitu attiecīgajā finansēšanas periodā.
Grozījumi paredz, ka valsts zinātniskajiem institūtiem, universitātēm un valsts dibināto augstskolu zinātniskajiem institūtiem šis minimums ir 25, valsts dibinātajām augstskolām un valsts dibinātajām akadēmijām, izņemot valsts dibinātās akadēmijas, kuras ir Kultūras ministrijas padotībā - 10, valsts dibinātajām akadēmijām, kuras ir Kultūras ministrijas padotībā - 5. No 2018.gada tiks ieviests stingrāks nosacījums attiecībā uz slodzes apjomu, proti, katram no zinātniskā personāla pārstāvjiem slodzei kalendārā gada griezumā ir jābūt vismaz 0,25 no kopējā darba laika finansēšanas periodā.
Nosacījums, ka bāzes finansējumu saņem tikai tās institūcijas, kurās ir pietiekams skaits zinātniskā personāla, veicinās zinātniskā personāla nodarbinātības stabilitāti zinātniskajās institūcijās, motivēs zinātniskās institūcijas piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu zinātniekiem un mazinās zinātnes darba tirgus sadrumstalotību. Lai nodrošinātu augstākās izglītības un pētniecības ciešāku sasaisti, attīstot studiju programmas ar nozarei aktuālu un reālās pētniecības iestrādnēs balstītu zināšanu piedāvājumu, atbilstoši noteikumiem no nākamā gada papildus bāzes finansējumam valsts dibinātajām augstskolām, kas ir reģistrētas zinātniskas institūcijas, tiks piešķirts finansējums tajās strādājošo profesoru, asociēto profesoru un docentu, kas nav vēlēts zinātniskais personāls, pētnieciskajam darbam. Bāzes finansējuma piešķiršana pētnieciskās darbības īstenošanai augstskolās ir viens no ministrijas īstenotās nozares finansēšanas reformas principiem.
Tā mērķis ir integrēt akadēmisko un pētniecisko darbu, tādējādi nodrošināt augstākās izglītības kvalitāti un modernizāciju. Vienlaikus, tās zinātniskās institūcijas, kas 2015.gadā īsteno konsolidācijas projektus, iekļaujot savā struktūrā vienu vai vairākus zinātniskos institūtus, saņems šiem institūtiem aprēķināto finansējumu. Tādējādi tiek atbalstīta lielāku un spēcīgāku pētniecības institūciju veidošanās, kas ir viens no nosacījumiem Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem Latvijas zinātnē.
Latvijas zinātnes un izglītības politikas mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu zinātni un pētniecībā balstītu, modernu augstāko izglītību. Lai to panāktu, Izglītības un zinātnes ministrija īsteno pasākumus zinātnisko institūciju konkurētspējas paaugstināšanai, sekmējot labas pārvaldības principu ieviešanu un motivējošas personāla politikas attīstību zinātniskajās institūcijās un zinātnes resursu konsolidāciju. Šim nolūkam zinātnisko institūciju attīstībā jau šogad ieguldīti 11,9 miljoni Eiropas fondu līdzekļu.
Uz sarakstu
