Gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju šaubās, vai iecerētajai dzīvei vecumdienās pietiks naudas
Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti, ka viņiem pensijā būs pietiekami daudz naudas, lai dzīvotu tādu dzīvi, kādu viņi vēlas, liecina tirgus un sociālo pētījumu kompānijas "GfK Baltic" septembrī veiktās interneta aptaujas rezultāti.
Savukārt tikai piektdaļa jeb 20% ir pārliecināti par labklājību vecumdienās, bet 16% nevarēja skaidri definēt savu viedokli.
Optimistiskāk Latvijā noskaņoti ir jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir 601 eiro un vairāk, kā arī Pierīgā dzīvojošie.
Savukārt pesimistiskāk uz labklājību vecumdienās raugās cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kā arī tie, kuri ir vecāki par 55 gadiem. Tāpat pesimistiskāki par labklājību vecumdienās ir cittautieši, fiziska darba darītāji, bezdarbnieki, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir mazāki nekā 200 eiro, kā arī Latgalē dzīvojošie.
Neskatoties uz tik drūmām Latvijas iedzīvotāju prognozēm, "drošības spilvenu" nākotnei - uzkrājumus vecumdienām - veido vien trešdaļa jeb 33% aptaujāto. Populārākie uzkrājuma veidi šo cilvēku vidū ir iemaksas 3.pensiju līmenī, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanas polise un naudas uzkrāšana krājkontā.
Savukārt 62% aptaujāto neveido nekādus uzkrājumus. Pētījuma dati apliecina likumsakarību - tie, kas veido sev "drošības spilvenu", ir optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām, bet tie, kas neveido, - pesimistiskāk.
Skatoties detalizētāk pa vecuma grupām, aptaujā secināts, ka, tuvojoties pensijas vecumam, aktualizējas uzkrājumu veidošanas vajadzība, proti, vairāk nekā citi uzkrājumus veido tieši pirmspensijas vecuma iedzīvotāji - 55 un vairāk gadus veci cilvēki.
"GfK Baltic" internetā aptaujāja 1137 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Uz sarakstu
