Jelgavas muzejs aicina iesaistīties valsts simtgadei veltītas grāmatas izveidē
Lai palīdzētu pilnvērtīgāk raksturot grāmatā atspoguļoto piecgadi, artefaktu vākšanā iesaistīties var arī jelgavnieki, daloties savās atmiņās, fotogrāfijās un citās tā laika vēstures liecībās.
Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Kara muzeju un Latvijas Nacionālo bibliotēku, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un Rakstniecības un mūzikas muzeju turpina Latvijas Republikas valdības sēžu protokolu pirmpublicēšanu, kas tika aizsākta par godu valsts 95.dzimšanas dienai izdotajā grāmatā "1918.-1920. Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās". Minētās grāmatas saturu papildināja arī dažu reģionālo muzeju krājuma materiāli. Lai valsts simtgadei veltītā grāmata būtu pēc iespējas saturiski daudzpusīgāka un laiku raksturojošiem unikāliem dokumentiem bagātāka, Valsts kanceleja aicināja Latvijas muzejus piedalīties tās izveidē, izpētot muzeja krājumā atrodamās vēsturiskās liecības par minēto laikposmu.
Pašlaik Jelgavas muzejs ir apzinājis 15 vēstures faktus, kas varētu būt nozīmīgi grāmatā aprakstītās piecgades raksturotāji ne tikai Jelgavas, bet arī Latvijas kontekstā, taču tagad muzeja uzdevums ir atrast šos vēstures notikumus apliecinošus artefaktus.
Muzejs kā nozīmīgu divdesmito gadu sākuma notikumu izcēlis, piemēram, Tautas konservatorijas dibināšanu - 1921.gadā Jelgavā tika nodibināta pirmā tautas konservatorija Latvijā. Savukārt 1922.gada 15.oktobrī uzstādīts piemineklis Latvijas Neatkarības karā pie Jelgavas kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai Meža kapos, un tas ir pirmais piemineklis Brīvības karā kritušajiem Latvijā. Jelgavā 1924.gadā dibināts Jelgavas Latviešu teātris. Arī 1925.gads ir nozīmīgiem notikumiem bagāts, piemēram, 18.jūlijā, piedaloties Valsts prezidentam Jānim Čakstem, Jelgavā ielikts pamatakmens pirmajai cukurfabrikai Latvijā, un 20.septembrī "Academia Petrina" svin 150 gadu jubileju. 1925.gadā tika dibināta mākslinieku biedrība "Zaļā vārna", kas ir viena no zināmākajām biedrībām latviešu kultūrā.
Ikviens, kas savā personīgajā arhīvā atradis kādu nozīmīgu vēstures liecību, kas raksturo laika periodu no 1920. līdz 1925.gadam, aicināts sazināties ar muzeju.
Uz sarakstu
