Banner 980x90

Karlsons: parāds būtu mazāks, ja aktīvāk piesaistītu ES līdzekļus

Mērsraga novada pašvaldības parāds nebūtu tik liels, ja iepriekšējie pašvaldības vadītāji dažādu projektu realizēšanai aktīvāk būtu centušies piesaistīt pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, nevis īstenojuši tos, aizņemoties naudu, aģentūrai LETA atzina Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons ("Demokrātiju visiem"), komentējot informāciju, ka Mērsraga pašvaldībai ir trešais lielākais parāda apjoms, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Mērsraga pašvaldība šajā parādnieku sarakstā ir iekļuvusi, jo pēc atdalīšanās no Rojas novada no tās pārņēma aizņēmumus 1,1 miljona latu vērtībā, un neatmaksātā parāda apjoms joprojām ir aptuveni viens miljons latu. "Parāds ir liels, taču galā tiekam un nevienu maksājumu neesam nokavējuši," atzina Karlsons. Tiesa, ja parāda apjoms būt mazāks, pašvaldība varētu atļauties ieguldīt vēl vairāk līdzekļu attīstībā. Neskatoties uz to, šogad pašvaldība īsteno astoņus projektus par vairāk nekā pusmiljonu latu, tostarp 300 000 latu vērto ūdenssaimniecības projektu. Nelielai pašvaldībai tas ir labs rādītājs, uzskata Karlsons.

Kopumā nauda novada attīstībā ir ieguldīta lietderīgi - sakārtoti ceļi, rekonstruēts Tautas nams, skolā sakārtota apkures sistēma un paveikti citi darbi, norādīja Karlsons.

Pašvaldībai nav grūtību atmaksāt parādu, jo novada finanšu situācija ir stabila. "2011.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldības budžetā pieauga par 30%, arī šogad tiek prognozēts 25% pieaugums, un budžets mums ir ar pārpalikumu," informēja novada domes priekšsēdētājs.

"Izskatās, ka 2013.gadā izkļūsim no pašvaldību izlīdzināšanas fonda naudas saņēmēju saraksta. Iepriekš nebijām pie saņēmējiem, taču situācija izveidojās tāda, ka 2011.gadā no izlīdzināšanas fonda saņēmām 50 000 latu, šogad - 30 000 latu," piebilda Karlsons.

"Mums palīdz arī tas, ka ekonomikas struktūra mums ir atšķirīga - viss balstīts uz ražošanu. Arī administratīvās izmaksas mums ir ļoti zemas - pašvaldību menedžē seši cilvēki, un vairāk nemaz nav nepieciešams," skaidroja Karlsons.

Jau ziņots, ka 2011.gada beigās lielākais parāds uz vienu iedzīvotāju bija Mālpils novadam - 1126 lati uz vienu iedzīvotāju, kas ir četras reizes lielāks par vidējo rādītāju visās pašvaldībās kopā - 275 latiem, teikts vakar valdībā uzklausītajā informatīvajā ziņojumā par 2011.gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Otrs lielākais parāds pērn gada beigās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija Ādažu novadam - 817 lati uz vienu iedzīvotāju.

Talsi24.lv jau ziņoja, ka trešais lielākais rādītājs ir Mērsraga novadam, kam parāds ir 674 lati, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)