Konceptuāli atbalsta Valsts kontroles priekšlikumus paplašināt tās pilnvaras; LPS iebilst

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē visi klātesošo institūciju un organizāciju pārstāvji, izņemot LPS, konceptuāli atbalstīja sagatavotos likumprojektus, norādot, ka jau iepriekš piedalījušies to izstrādē.

Tikmēr LPS pārstāvis Māris Pūķis norādīja, ka LPS konceptuāli neatbalsta VK ieceri, jo tā esot "kārtējās dublējošās procedūras" ieviešana. "VK nevis koncentrējas uz darbiem, ko citi neizdara valstī vai izdara nepareizi, bet dublē to, kas citām institūcijām jau paredzēts, iejaucoties disciplinārajā procesā," uzskata Pūķis, norādot, ka tas ir iestādes kompetencē.

Valsts kancelejas, Tieslietu un Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka VK grozījumus konceptuāli atbalsta, skaidrojot, ka izstrādes procesā jau ņemti vērā institūciju iebildumi.

Finanšu ministrija atzina, ka pašreiz nav iespējams noteikt ieceru ietekmi uz valsts budžetu, tomēr tam nevajadzētu prasīt lielus līdzekļus. VK padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars skaidroja, ka grozījumi neparedz izdevumus gadskārtējā budžetā, jo nav iecerēts, ka tie varētu stāties spēkā pirms 2016.gada 1.janvāra. Plānots, ka likumprojektā noteiktais 2016. un 2017.gadā tiks īstenots no VK piešķirtā (plānotā) finansējuma. Savukārt no 2018.gada, kad mehānismam būtu jādarbojas pilnībā un būtu pieņemti un pārsūdzēti pirmie administratīvie akti, papildus būtu nepieciešams finansējums vismaz divām juristu amata vietām, kas kopumā katru gadu, sākot ar 2018.gadu, izmaksātu 52 686 eiro. Pieprasot vajadzīgās amata vietas, varēs vērtēt pirmo pieredzi, darba apjomu un izteikt budžeta papildu ieņēmumu prognozi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča skaidroja, ka institūcija atbalsta VK ieceri, vienlaikus vēršot uzmanību uz politisko lēmumu pieņemšanas aspektu, jo arī KNAB praksē bijušas zināmas problēmas piemērot Interešu konflikta likumu attiecība uz politiskiem lēmumiem.

Arī prokuratūra konceptuāli atbalstīja likumprojektus, gan norādot uz neloģisku pieeju sodu piemērošanā - pārāk liberāli finansiālā izteiksmē, jo soda veidi mēdz būt dažādi.

VK ieceri atbalstīja arī sabiedrības par atklātību "Delna" un Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvji. Tāpat atbalstu izteica arī sabiedriskās politikas centrs "Providus", gan vēršot deputātu uzmanību uz vairākiem aspektiem, piemēram, vai valstī ir sakārtota likumdošana, kas regulē rīcību ar valsts un pašvaldības mantu. "Providus" pārstāve Iveta Kažoka skaidroja, ka to deputāti lūgti apsvērt, taču tam nekādā ziņā nevajadzētu kavēt likumprojekta virzību.

Pret likumprojektu neiebilda arī komisijas deputāti. Inguna Sudraba (NSL) aicināja nekavēt likumprojekta virzību, bet Inesis Boķis (V) skaidroja, ka šī VK iecere varētu būt "labs preventīvs mērs" valsts "lēnajā" tiesu sistēmā.

Sēdes izskaņā komisija vienojās sagatavot un nosūtīt vēstules visām Saeimas deputātu frakcijām, aicinot deputātus iepazīties ar VK iecerēm, lai noskaidrotu visu deputātu viedokļus. Šo jautājumu vēlreiz paredzēts skatīt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 22.septembrī.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) aģentūrai LETA atzina, ka pats konceptuāli atbalsta VK ieceri, tomēr vēlas noskaidrot visu deputātu viedokļus, lai, virzot likumprojektu izskatīšanai tālāk, iztiktu bez liekiem jautājumiem un diskusijām.

VK ir sagatavojusi grozījumus divos likumos - Valsts kontroles likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.

Grozījumi paredz, ka pēc revīzijas veikšanas, ja tās laikā tiks konstatēta nelikumīga rīcība, kas ir radījusi faktiskus zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret konkrētajām amatpersonām. Sešu mēnešu laikā tā būs iespēja pašai iestādei atrisināt jautājumu un sākt piedziņu. Ja tas netiks darīts, VK izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu, kuru vainojamā persona varēs pārsūdzēt tiesā, kas šo lēmumu izvērtēs.

VK padomnieks Pastars skaidro, ka jauni sodi netiek paredzēti, jo jau patlaban likumos ir noteikts zaudējumu atgūšanas pienākums. Tāpēc likumprojekti neformulē jauna veida atbildību, bet tikai paredz jaunu subjektu, kas to varēs iniciēt, - ne tikai iestādes vadītājs, bet arī VK iestādes vadītāja neattaisnotas bezdarbības gadījumā.

VK šo grozījumu ieviešanā saskata vairākus ieguvumus. Piemēram, pašas iestādes tiks stimulētas jautājumu atrisināt to iekšienē. Tas arī dos preventīvu efektu - apziņu, ka atbildība nav atkarīga tikai no iestādes vadītāja, kurš var būt bijis atbalstošs nelikumīgajām darbībām. Tāpat tas neliks gaidīt uz kriminālprocesa rezultātiem, jo daudzos gadījumos tiesībaizsardzības iestādes nesaskata, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšana būtu kriminālsodāms pārkāpums, norāda Pastars. Kā ceturtais ieguvums ir valsts budžeta iespējas atgūt izšķērdētos līdzekļus.

Izstrādājot grozījumus, VK eksperti ir apzinājuši Latvijas starpkaru perioda un Eiropas Savienības (ES) valstu praksi. Šī ideja prezentēta arī ES valstu augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem un pārstāvjiem.

Uz sarakstu