Kultūras ministre: Latvijā jābūt gataviem veidot mediju atbalsta fondu
"Patīk mums tas vai nepatīk - mūsu tirgus mērogs ir tāds, ka mums ir jābūt gataviem veidot mediju atbalsta fondu. Jo tas nemaz nav triviāls jautājums - vai mēs redzam Latvijas nākotnes kultūras telpā, piemēram, neatkarīgu drukāto presi? Gan reģionālo, gan nacionālā līmeņa. Ja redzam, tad jābūt gataviem atbalstīt," sacījusi politiķe.
Ministre atzīmējusi, ka atbalsta instrumenti, lai arī miniatūrā formā, jau parādās: "Piemēram, ja mēs gribam, lai mediji raksta par kultūru, tad mums ir jāsludina konkursi un gala rezultātā jāpalīdz ar dotācijām. Pretējā gadījumā mediji par kultūru nerakstīs."
Vaicāta, kā novērst bažas, ka dotācijas nozīmēs arī ietekmi uz saturu, Melbārde sacījusi, ka tas ir jautājums par formu, un, iespējams, ka forma varētu būt līdzīga kā jau pastāvošā neatkarīgā institūcija kultūras nozarē - Kultūrkapitāla fonds.
"Ja man prasītu, tad man liekas, ka labākais veids mediju gadījumā būtu pārskatīt Integrācijas fonda pašreizējās funkcijas un domāt par fonda misijas paplašināšanu ar atbalstu medijiem kā instrumentu demokrātisko vērtību nodrošināšanā. Proti, es nedomāju, ka tik mazā valstī būtu lietderīgi veidot trīs fondus - paralēli minētajam Integrācijas fondam vēl fondu mediju atbalstam un vēl fondu nevalstisko organizāciju atbalstam, lai arī tāda ideja izskan. Uzsveru, ka tas ir mans personīgais viedoklis, jo Integrācijas fonds nav Kultūras ministrijas pārziņā, tomēr man liekas, ka tā statusa pārskatīšana pārskatāmā nākotnē būs nepieciešama," teikusi ministre.
Politiķes vērtējumā, masu mediju telpā esot "problēmu gūzma". "Jo vairāk mēs analizējam, jo vairāk problēmu "uzpeld". Plus ģeopolitiskais konteksts un mūsu kaimiņvalsts ambīcijas. Tomēr paveramies uz to citādi: vai tas, ka mēs saprotam - ātru risinājumu nav -, nozīmē, ka vispār nekas nav jādara? Jo, kaut atkal pieminēsim Satversmē definēto izteikšanās brīvību - tas nozīmē, ka mums ir jādomā par problēmām, kas šo izteikšanās brīvību var ierobežot. Žurnālistu arvien lielākā atkarība no saviem darba devējiem, mediju īpašnieku caurspīdīguma jautājums - tam ir tieša saikne ar izteikšanās brīvību. Jo tas ir risks, ja mediji sāk koncentrēties dažu īpašnieku rokās. Tas ir tiesību aktu pilnveides jautājums, un atgādināšu, ka Rietumeiropā šie jautājumi jau tiek risināti."
Pēc ministres vārdiem, papildus ir jādomā gan par žurnālistu izglītības līmeņa jautājumiem, gan arī par lielāku atbildību pašā nozarē. "Šādā kontekstā, šķiet, agri vai vēlu mēs nonāksim pie mediju ombuda jautājuma," piebildusi Melbārde.
Melbārde pastāstījusi, ka šobrīd darbs notiek ekspertu līmenī pie dokumenta, kas parādītu, kādi ir izaicinājumi un risināmās problēmas mediju telpā. Vasaras pirmajā pusē ir jābūt politikas dokumenta pirmajam projektam, kas savukārt gada otrajā pusē būtu objekts tālākām diskusijām profesionālajā vidē.
Uz sarakstu
