Latvijā skolēniem svešvalodas sāk mācīt vēlāk nekā citās Eiropas valstīs
Kā aģentūru LETA informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Lietaviete, "Eurydice" ziņojumā secināts, ka gandrīz visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda.
Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģijas franciski runājošo kopienu, Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmsskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.
Valsts izglītības satura centra (VISC) speciāliste Rita Kursīte norāda, ka, lai gan esam starp valstīm, kurās jau pamatskolā apgūst divas svešvalodas, vēl arvien Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas-, ja salīdzina vecumu, kad bērni uzsāk obligātu pirmās svešvalodas apguvi.
Latvijā bija plānots uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases jau 2011./2012.mācību gadā, tam pat tika piešķirts papildu finansējums - svešvalodu mācību grāmatu iegādei 1.klases skolēniem.
"Diemžēl Ministru kabineta noteikumi dažus mēnešus pirms mācību gada sākuma tika mainīti, pasākums uz diviem gadiem atcelts ierobežoto valsts budžeta līdzekļu dēļ. Tiesa, daudzas skolas pēc pašu iniciatīvas tomēr uzsāka svešvalodu apguves procesu jau 1.klasē. Visproblemātiskākā šai jautājumā ir skolēnu noslodze - ir jāpieņem lēmums, vai, uzsākot pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, tiks palielināta skolēnu mācību slodze 1. un 2.klasē vai arī tas notiks uz kāda cita mācību priekšmeta rēķina," stāsta Kursīte.
"Eurydice" ziņojumā uzsvērts, ka arvien vairāk skolēnu pašlaik vismaz vienu gadu obligātās izglītības laikā apgūst divas valodas. 2009./2010.mācību gadā vidēji 60,8% no pamatskolas skolēniem apguva divas vai vairākas svešvalodas - salīdzinājumā ar 2004./2005. mācību gadu šis skaitlis ir pieaudzis par 14,1%. Šajā pašā laika posmā tādu sākumskolas skolēnu īpatsvars, kuri neapgūst nevienu svešvalodu, ir samazinājies no 32,5% līdz 21,8%.
Ziņojums atklāj, ka tikai dažās valstīs topošo valodu skolotāju pienākums ir pavadīt noteiktu laika posmu ārzemēs, apgūstot svešvalodu attiecīgās valodas vidē. Tikai 53,8% no svešvalodu skolotājiem, kuri piedalījās nesen publicētā aptaujā par valodu prasmi, norādīja, ka ir vairāk nekā mēnesi studējuši valstī, kuras valodu māca. Šie konstatējumi liek jautāt, vai skolotāju apmācībā valodas lietošanas praktiskā pieredze būtu jāuzskata par kvalitātes kritēriju.
"Latvijā nav stingru prasību, ka pedagogam svešvalodu zināšanas jāpapildina ārzemēs. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc daļai pedagogu valodas zināšanas nav pietiekami augstā līmenī. To varam vērot skolotāju tālākizglītības kursos - ir pedagogi, kuri nespēj sekot līdzi kursu norisei un pildīt kursu laikā veicamos uzdevumus," secina Kursīte.
Šī gada "Eurydice" tīkla ziņojumā "Pamatdati par valodu mācīšanu Eiropas skolās", kurā informācija tiek atjaunota reizi trijos līdz četros gados sniegts 61 rādītājs piecās kategorijās: konteksts, organizācija, līdzdalība, skolotāji un mācību process. Dati iegūti no četriem avotiem: "Eurydice", "Eurostat", Eiropas valodu prasmju apsekojuma un Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas datiem.
"Eurydice" apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. "Eurydice" tīklu Latvijā pārstāv VIAA.
Kā ziņots, 2011.gada februārī, kad bija jāmeklē iespējas taupīt valsts budžetu, Zaļo un zemnieku savienība nāca klajā ar priekšlikumu atlikt pirmās svešvalodas mācīšanu no 1.klases uz diviem gadiem, tādējādi valsts budžetā ietaupot 700 000 latu.
Pašlaik spēkā esošajā likumdošanā noteikts, ka pirmo svešvalodu 1.klasē sāks mācīt 2013./2014.mācību gadā. Pašlaik pirmā svešvaloda tiek mācīta kā obligāts mācību priekšmets no 3. līdz 9.klasei. Otrā svešvaloda skolās, kuras īsteno izglītības programmas latviešu valodā, tiek mācīta no 6.klases. Visiem 9.klases skolēniem ir jākārto eksāmens vienā no apgūtajām svešvalodām.
Jau 2010./2011.mācību gadā pirmās svešvalodas apguve no 1.klases tika sākta 62 Latvijas skolās un arī vismaz 60 pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc 2010.gada rudenī tika nolemts sākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, sākot ar 2011./2012.mācību gadu, taču vēlāk šo nodomu atlika.
Uz sarakstu
