Latvijas EP deputāti aicina Eiropas Komisiju pārskatīt bēgļu sadales mehānismu
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules kopija, kuru parakstījuši ETP grupas deputāti Artis Pabriks (V), Inese Vaidere (V) un Krišjānis Kariņš (V), deputāti pauž bažas, ka EK 27.maijā publicētajā priekšlikumā, kas paredz, ka Latvijai jau drīzumā būtu jāuzņem 737 bēgļi, netiek ņemti vērā Latvijas specifiskie apstākļi.
Vēstulē deputāti norāda, ka bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšana nevar būt uzspiesta, un kritizē piedāvātos sadales mehānismus.
Tajā pašā laikā "Vienotības" deputāti atzīst, ka migrācijas problēma ir viens no lielākajiem šī brīža izaicinājumiem Eiropas Savienībai (ES), un pauž atbalstu EK mēģinājumiem rast risinājumu krīzes situācijai Vidusjūras reģionā, tostarp priekšlikumam ieviest visaptverošu migrācijas politiku un lielāku solidaritāti ES dalībvalstu vidū.
"Mēs uzskatām, ka sadales mehānisms nevar tikt balstīts tikai uz četriem kritērijiem - iedzīvotāju skaita, iekšzemes kopprodukta, bezdarba līmeņa valstī un iepriekšējā patvēruma meklētāju un bēgļu skaita. Sadales mehānismā jāņem vērā arī specifiski apstākļi dalībvalstī, piemēram, izmitināšanas un integrācijas iespējas, vēsturiskie faktori un imigrācija, kas notikusi vēl pirms 2010.-2014.gada," vēstulē norādījuši Latvijas deputāti, paužot pārliecību, ka EK priekšlikumā noteiktais bēgļu un patvēruma meklētāju skaits, kas būtu jāuzņem Latvijai, ir netaisnīgs un nesamērīgs.
Tāpat vēstulē norādīts, ka Padomju Savienības okupācijas rezultātā Baltijas valstis tika pakļautas liela apjoma uzspiestai imigrācijai, kuras sekas joprojām ir jūtamas. Latvija un Igaunija ir vienīgās Eiropas valstis, kurās etnisko iedzīvotāju skaits joprojām ir mazāks nekā 20.gadsimta sākumā. Saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas datiem latvieši ir tikai 62,1% no Latvijas iedzīvotājiem, kas ir zemākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm. Tāpat Latvijā ir lielākais iedzīvotāju skaits - 14%, kuriem nav ES pilsonības.
"Mēs uzskatām, ka, lai veicinātu solidaritāti starp ES dalībvalstīm, sadales mehānisms ir rūpīgi jāizvērtē, lai tas būtu taisnīgs un ņemtu vērā arī tādus vēsturiskus faktorus kā okupācija un piespiedu imigrācija," pauž deputāti.
Viņi arī uzsver, ka ir būtiski rast risinājumu, kas novērstu masveida migrācijas cēloņus, veicinot drošības situācijas uzlabošanos un ekonomisko attīstību Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā, kā arī ES Austrumu kaimiņvalstīs. Tāpat ES jādara viss iespējamais, lai apkarotu organizēto noziedzību, nelegālo pārvadātāju darbību un palīdzētu cīnīties ar drošības izaicinājumiem Eiropas pierobežā. Tāpat deputāti norāda, ka ir jābūt ļoti stingrai patvēruma meklētāju atgriešanas politikai, kuri nekvalificējas bēgļa statusam.
Vēstulē pausta cerība, ka, pieņemot tālākos lēmumus, tiks ņemta vērā specifiskā situācija Latvijā.
Vēstules kopija nosūtīta arī EK priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, EK viceprezidentam eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdim Dombrovskim (V), ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V), Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), kā arī iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (V).
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka EK pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.
Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm.
Uz sarakstu
