Latvijas iedzīvotāju galvenais laimes avots ir ģimene, bet nelaimīgus dara naudas trūkums
Divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka to laimes avots ir ģimene, mīlestību minējis 21% aptaujāto, savu mājokli nosauca 16%, pieejamo naudas daudzumu minēja 14%, vēl 11% nosauca veselību, 10% kā laimes avotu norādīja seksu.
Trešā daļa aptaujāto atzinusi, ka tos nelaimīgus dara naudas trūkums. Savukārt 21% nelaimīgu dara veselības problēmas. 11% aptaujāto nelaimīgus dara darbs.
Citās valstīs, kļūstot vecākiem, cilvēki kopumā kļūst laimīgāki, taču Latvijā ir pretēja tendence - vislaimīgākie iedzīvotāji jūtas jaunības gados - 15 līdz 24 veco aptaujāto vidū laimīgi jūtas 72% izvaicāto. Kļūstot vecākiem, laimes sajūta rūk, viszemāko punktu sasniedzot 45-54 gadu vecumā, kad laimīgi jūtas 59% aptaujāto.
Aptauja arī atklāj - jo iedzīvotāji ir izglītotāki, jo tie ir laimīgāki. Mazāk laimīgi ir tie aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, kuri ieguvuši pamatizglītību (69%), nedaudz laimīgāki ir vidējo un profesionālo izglītību ieguvušie (72%), savukārt augstāko izglītību ieguvušie ir vislaimīgākie (83%).
Pētījuma veicēji norāda, ka Latvijas iedzīvotāju laimes līmenis ir sasniedzis augstāko punktu kopš valsts neatkarības atgūšanas. Kopumā 73% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par diezgan vai pat ļoti laimīgiem. Sievietes jūtas laimīgākas nekā vīrieši - laimīgas jūtas 77% sieviešu iepretim 70% vīriešu.
Psiholoģijas profesors un pētījuma metodoloģijas autors Ivars Austers rezumēja, ka būt laimīgam ir labi un svarīgi. Viņš vērsa uzmanību, ka tie, kas ir laimīgāki, ir veselīgāki, tiem ir garāks mūžs. Pētnieks skaidroja, ka laimi ar naudu nevar nopirkt - nauda palīdz sasniegt zināmu laimes robežu un naudu var pareizi tērēt, proti, ieguldot ģimenē, draugos, līdzi nāks arī laime.
Laimes sajūtu kontekstā būtisks ir arī jautājums par nākotni - iedzīvotājiem jābūt zināmai drošības rezervei, lai tiem nebūtu bažu par negatīviem scenārijiem. Negatīvas emocijas ikdienā ļoti bieži rodas no tā, ka jūtamies nedroši. Aptauja rāda, ka tie cilvēki, kuri krāj un kuri izmanto apdrošināšanu, ir laimīgāki, skaidroja Austers.
Pētnieks vērsa uzmanību, ka Latvijas iedzīvotāju laimes sajūtas kāpumu apliecina arī nesen publicētais ANO laimes indekss - pasaules valstu vidū Latvija ir pa vidu. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju laimes indekss audzis visstraujāk no Baltijas valstīm. "Latvijā iedzīvotāju subjektīvais vērtējums aug tīri labi," teica Austers. Viņš atzīmēja, ka, piemēram, valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums nepadara iedzīvotājus laimīgus - tas uzlabo situāciju, taču kādā brīdī ar to nepietiek, un nozīmīgi ir arī citi faktori - politiskā aktivitāte, iesaistīšanās iespējas, drošība par nākotni.
Laime nevar būt mērķis, tā ir patīkams blakusprodukts, skaidroja Austers. Viņš mudināja dzīvot tādu dzīvu, kura nodrošina laimi. Recepte laimes nodrošināšanai - domāt par ģimeni, par attiecībām, kustēties, dzīvot patīkamā vidē un finansiāli sevi un apkārtējos aizsargāt.
"Swedbank" Latvijas Vērtību pētījums veikts šā gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS intervējot vairāk nekā 1500 visus Latvijas iedzīvotājus ar reprezentējošu izlasi Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Pētījumā aplūkotas trīs vērtību grupas: identitāte, laime, nākotne. Pētījuma rezultāti šī gada laikā tiek atklāti trīs pasākumu ciklā. Maijā tika atklāta pētījuma identitātes daļa, šodien atklāti dati par laimi, bet turpmāk vēl plānots runāt par nākotni.
Uz sarakstu
