Latvijas labāko augstskolu tops
Tāpat, izvērtējot līdzīgās programmas dažādās augstskolās, tagad redzams, ka, piemēram, ekonomiku un uzņēmējdarbību vislabāk pasniedz Rīgas Ekonomikas augstskolā, juridisko un tiesību zinātni - Latvijas Universitātē, komunikācijas vadību - Biznesa augstskolā "Turība" ,tulkošanu - Ventspils augstskolā, svētdien, 11.novembrī, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Izglītības un zinātnes ministrija ir konstatējusi, ka no 736 studiju programmām, ko piedāvā augstskolas un koledžas, 481 ir kvalitatīva un tās valsts turpinās finansēt par budžeta naudu. 93 programmas ir ar trūkumiem, par naudas piešķiršanu tām vēl tiks domāts, bet 162 ir tik nekvalitatīvas, ka tām līdzekļus vairs nedos. Pašlaik vēl trūkst tikai datu par Kultūras akadēmiju, bet, pēc studiju kvalitātes koeficienta sarindojot visas pārējās institūcijas, kur var iegūt augstāko izglītību, secināms, ka kvalitatīvāko piecniekā ir Rīgas 1.Medicīnas koledža, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Savukārt nekvalitatīvāko piecniekā ir Sociālo tehnoloģiju augstskola, Vadības un sociālā darba augstskola "Attīstība" SIA, Augstskola EIHSEBA, Rīgas Aeronavigācijas institūts un Liepājas Jūrniecības koledža. Latvijas Universitāte ierindojas 22.vietā, taču ministrijā uzskata, ka jāņem vērā, ka tai ir visvairāk studentu un programmu un ka tas ir rādītājs absolūtos skaitļos. Kopumā Latvijas Universitātē nekvalitatīvas ir tikai 15% programmu, kas, salīdzinoši ar citām augstskolām nav daudz.
Ļoti labu rezultātu ar 21. pozīciju uzrādījusi Kārsavā esošā Malnavas koledža. Vērtējot programmas, redzams, ka, piemēram, vēsturniekiem, filozofiem, ķīmiķiem, ģeogrāfiem, fiziķiem un matemātiķiem neviena no augstskolām nepiedāvā augstākās kvalitātes programmas. Savukārt bioloģijā, reliģijā un teoloģijā kopumā visas programmas ir ar viskvalitatīvāko novērtējumu. Toties transporta pakalpojumu sfērā – visas programmas ir nekvalitatīvāko skaitā.
Pārsvarā kvalitatīvas ir medicīnas studijas, bet vislielākais samērā kvalitatīvu programmu klāsts kopumā tiek piedāvāts vadības, administrēšanas un nekustamo īpašumu pārvaldē. Izglītības un zinātnes ministrs iesaka sliktās programmas vērt ciet, studentus un naudu pārcelt uz labajām, cenšoties saglabāt to pašu studiju virzienu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis raidījumam "Nekā personīga" atklāja, ka atsevišķi tikšot domāts, ko darīt ar sliktajām, bet tautsaimniecībā pieprasītajām studiju programmām. Bet par pārējām - ja augstskolas tomēr gribēs slikto programmu turpināt pasniegt un studenti piekritīs, ka to vēl var uzlabot, ministrija sola neiebilst, taču valsts naudu šim mērķim noteikti vairs nedos.
Tiesa, ne visi piekrīt pētījumu metodikai. Sākotnējos datus, atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajiem vērtēšanas kritērijiem, bija savākusi Augstākās izglītības padome ar vietējiem un ārvalstu ekspertiem. Bet ministrija iegūto informāciju pētījusi un analizējusi tālāk un secinājusi, ka slikto programmu tomēr ir ap trīsreiz vairāk, nekā sākumā konstatēts. Augstākās izglītības padome savus datus uzskata par pareizākiem un, atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam, turpināšot budžeta vietas plānot pēc tiem. Ministra vēlme par kādas augstskolas tikšanu starptautiskajā labāko simtniekā nedrīkstot kļūt par pašmērķi. Bet tagadējo reitingu publiskošana tikai nevajadzīgi trāpīšot pa Latvijas augstskolu vietējo un starptautisko prestižu.
Studiju programmu kvalitātes novērtējums pēc augstskolām:
1. Rīgas 1. Medicīnas koledža;
2. Rīgas Ekonomikas augstskola;
3. Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža;
4. Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža;
5. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;
6. Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledža;
7. Rīgas Juridiskā augstskola;
8. Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts;
9. Latvijas Jūras akadēmija;
10. Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākās reliģijas zinātņu institūts;
11. Daugavpils medicīnas koledža;
12. Banku augstskola;
13. Latvijas Kristīgā akadēmija;
14. Rīgas Stradiņa universitāte;
15. Ventspils Augstskola;
16. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija;
17. Biznesa augstskola Turība;
18. Lutera Akadēmija;
19. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa un administrācijas augstskola;
20. Latvijas Nacionālā Aizsardzības akadēmija;
21. Malnavas koledža;
22. Latvijas Universitāte;
23. Alberta koledža;
24. Rīgas Tehniskā universitāte;
25. Latvijas Mākslas akadēmija;
26. Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža;
27. Sociālās integrācijas valsts aģentūra;
28. Valsts Policijas koledža;
29. Vidzemes augstskola;
30. Kosmetoloģijas koledža;
31. Rēzeknes Augstskola;
32. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža;
33. Daugavpils Universitāte;
34. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija;
35. Latvijas Lauksaimniecības universitāte;
36. Latvijas Kultūras koledža;
37. Liepājas Universitāte;
38. Rīgas Celtniecības koledža;
39. Valsts Robežsardzes koledža;
40. Transporta un sakaru institūts;
41. Latvijas Biznesa koledža;
42. Grāmatvedības un finanšu koledža;
43. Baltijas Starptautiskā akadēmija;
44. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola;
45. Jēkabpils Agrobiznesa koledža;
46. Ekonomikas un kultūras augstskola;
47. Rīgas Tehniskā koledža;
48. Kristīgās vadības koledža;
49. Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola;
50. Biznesa vadības koledža;
51. Juridiskā koledža;
52. Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola;
53. Rīgas Uzņēmējdarbības koledža;
54. Liepājas Jūrniecības koledža;
55. Rīgas Aeronavigācijas institūts;
56. Augstskola EIHSEBA;
57. Vadības un sociālā darba augstskola "Attīstība" SIA;
58. Sociālo tehnoloģiju augstskola.
Uz sarakstu
