"Maxima Latvija" pārsūdzēs tiesas noraidīto prasību pret Valsts darba inspekciju
Kā aģentūru LETA informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris, "Maxima Latvija" nepiekrīt nolēmumā norādīto apstākļu izklāstam un normatīvo aktu interpretācijai. "Uzskatām, ka tā ir balstīta uz faktos nepamatotiem minējumiem un pieņēmumiem, kas savukārt izdarīti pirms ekspertīzēm un izmeklēšanas rezultātu noskaidrošanas," pauž Beseris.
Saskaņā ar tiesas nolēmumu uzņēmumam vajadzēja paredzēt, ka jauna, oficiāli ekspluatācijā nodota ēka var sabrukt. Tāpat uzņēmumam tiek pārmests, ka, noskanot ugunsdrošības viltus trauksmei, netika paredzēts, ka notiks jumta iegruvums, atzīmē Beseris.
"No pašreizējā tiesas nolēmuma izriet, ka jebkuru var sodīt par kaut ko tādu, kas likumā nemaz nav noteikts, proti, šajā gadījumā mūs soda par to, ka neveicām evakuāciju, konstatējot viltus trauksmi, lai gan tobrīd un joprojām spēkā esošie normatīvie akti neparedzēja rīcību, kādai tai jābūt viltus ugunsdrošības trauksmes gadījumā," skaidro Beseris.
Vienlaikus viņš uzsver, ka "Maxima Latvija" nevairīsies no atbildības, taču nevar piekrist VDI izvirzītajai cēloņseku sakarībai, paužot, ka tā nav pamatota ar pierādījumiem un nav balstīta uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Neskatoties uz to, uzņēmums turpina un turpinās sadarbību ar VDI un citām institūcijām, lai turpinātu uzlabot darba drošību un darba apstākļus uzņēmumā, norāda Beseris.
Administratīvā rajona tiesa noraidījusi "Maxima Latvija" prasību pret VDI saistībā ar tās noformētajiem aktiem attiecībā uz Zolitūdes traģēdijā cietušo darbinieku traumējošajiem faktoriem darbavietā.
VDI komisija izmeklēja Zolitūdes traģēdijas sekas attiecībā uz cietušajiem "Maxima" darbiniekiem, noformējot aktu par nelaimes gadījumu darbā attiecībā uz katru no viņiem. Komisija konstatēja vairākus nelaimes gadījuma darbā cēloņus, tostarp trūkumus "Maxima" darba aizsardzības instrukciju saturā, nodarbināto neinstruēšanu par īpašos gadījumos lietojamo akustiskā trauksmes signāla nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā, uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu radīto darba vides risku ietekmes uz veikala darba vidi neizvērtēšanu, kā arī veikala administrācijas un darbinieku neinformēšanu par būvdarbu radīto darba vides risku ietekmi uz veikala darba vidi.
"Maxima" apstrīdēja šos aktus, norādot, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Nelaimes gadījums notika, veikala ēkas konstrukcijām nogrūstot pār cietušajiem darbiniekiem, taču ēku fizikālās īpašības nav darba vides faktors. "Maxima" skaidroja, ka "par darba vides faktoriem var uzskatīt vienīgi tādus faktorus, kas ir darba devēja kontrolē. Pieteicējai nepiederošās veikala ēkas konstrukcijas nebija pieteicējas kontrolē, tāpēc to nogruvums nav darba vides faktoru iedarbība".
Tiesa nepiekrita "Maxima" paustajam, ka negadījums neesot darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Administratīvā tiesa spriedumā norādījusi, ka nav nozīmes, kam pieder ēka, kurā atrodas darbavieta.
Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Uz sarakstu
