Mediju atbalsta fonds varētu sākt darboties jau nākamgad
Kā liecina Kultūras ministrijas izstrādātās "Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam", nākamgad fonds varētu atbalstīt piecus projektus, kas radītu sabiedriski nozīmīgu saturu privātajos medijos. 2018.gadā finansējumu varētu piešķirt jau 15 un 2020.gadā - jau 20 projektiem.
Lai atbalstītu drukātos medijus, plānots uzturēt un palielināt drukātās preses reklāmas tirgus daļu 18%, 19% līmenī. Kā vēl viens instruments nacionālo un drukāto mediju atbalstam varētu būt valsts dotācijas piešķiršana preses piegādei mazumtirdzniecības punktiem. Dokumentā norādīts, ka 2016.gadā finansējums šim mērķim varētu būt 100 000 eiro, 2018.gadā - 200 000 eiro, bet 2020.gadā - 300 000 eiro.
Fondā paredzēta arī mazākumtautību mediju sadaļa, kurā tiktu veicināta alternatīva, žurnālistiski augstvērtīga mediju satura attīstība un pieejamība mazākumtautību auditorijai. Šajā sadaļā nākamgad varētu tikt atbalstīti pieci projekti, 2018.gadā - 10 projekti, bet 2020.gadā - 15 projekti.
Mediju atbalsta fonds varētu atbalstīt arī latviešu diasporas medijus, 2016.gadā finansējot piecus projektus, 2018.gadā -10 projektus, bet 2010.gadā - 15 projektus. Kvalitatīva satura pieejamībai latviešu valodā ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem ieplānotas arī valsts dotācijas preses piegādei ārpus valsts robežām. Nākamgad šim mērķim varētu piešķirt 100 000 eiro, 2018.gadā - 200 000 eiro, bet 2020.gadā - 300 000 eiro.
Fonds sniegtu atbalstu mediju kritikas žanra attīstībai. Nākamgad šim nolūkam varētu tikt atbalstīti divi projekti, 2018.gadā - trīs, bet 2020.gadā - pieci. Fondā tiktu atbalstītas arī iniciatīvas, kas izgaismo tendenciozu mediju saturu. 2016.gadā varētu atbalstīt piecas šādas iniciatīvas, 2018.gadā - 10, bet 2020.gadā - 15.
Mediju politikas pamatnostādnēs norādīts arī, ka 2018.gadā, lai veicinātu Latvijas mediju atbildīgumu, varētu tikt nodibināts mediju ombuds.
KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis jau iepriekš komentējis, ka Latvijas mediju stiprināšanai būs nepieciešama papildu nauda. Mediju atbalsta fonda palīdzība esot paredzēta tieši satura kvalitātes stiprināšanai. Ekspertu līmenī esot apspriests, ka arī pašvaldības līdzekļu daļu, ko iegulda sabiedrības informēšanai, varētu realizēt caur šo mediju fondu.
Arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) jau komentējusi, ka Latvijā jābūt gatavībai veidot masu Mediju atbalsta fondu mediju atbalstam. Tā forma, pēc viņas teiktā, varētu būt līdzīga kā jau pastāvošā neatkarīgā institūcija kultūras nozarē - Valsts kultūrkapitāla fonds. Viņa gan uzskata, ka Mediju atbalsta fonds varētu būt daļa no Sabiedrības integrācijas fonda, jo nav lietderīgi veidot jaunu institūciju. Ministre norādījusi, ka, domājot par citām problēmām nozarē, parādīsies arī jautājums par mediju ombuda nepieciešamību.
Arī mediju politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns norādījis, ka solis uz priekšu žurnālistu profesionālajā pašregulācijā būtu tā sauktā mediju ombuda izveidošana.
KM izsludinājusi Mediju politikas pamatnostādņu publisko apspriešanu, kurā sabiedrībai iespējams ieteikt to, kā uzlabot šo politikas plānošanas dokumentu.
Uz sarakstu
