Meklēs iespējas finansiāli atbalstīt pašvaldības, kas uzņems sociālās aprūpes centros dzīvojošos cilvēkus

Kā aģentūru LETA informēja LM pārstāve Marika Kupče, šajā kontekstā pašvaldībām no valsts budžeta sniegt finansiālo atbalstu ir būtiski tādēļ, lai tās varētu nodrošināt, ka sabiedrībā balstītos pakalpojumus saņemtu tie cilvēki, kuri līdz šim tos ir saņēmuši valsts sociālās aprūpes centros.

Deinstitucionalizācijas aktīvā fāze tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Attiecīgi valsts uzdevums ir nodrošināt, lai sasniegtie rezultāti turpinātos brīdī, kad struktūrfondu finansējums būs beidzies, skaidroja Kupče.

Lai ieviestu principu "nauda seko klientam", no valsts budžeta nepieciešami papildus 3,4 miljoni eiro gadā. Šie līdzekļi ļautu turpināt bijušajiem valsts sociālo aprūpes centru klientiem saņemt viņiem atbilstošus pakalpojumus pašvaldībās.

Ņemot vērā likumdošanā noteiktos valsts budžeta plānošanas principus trīs gadu periodam, LM sadarbībā ar Finanšu ministriju, plānojot 2017., 2018. un 2019. gada budžetu, izvērtēs iespējas iekļaut valsts budžeta prioritāšu sarakstā principa "nauda seko klientam" īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Kupče atgādināja, ka laika posmā līdz 2023.gadam plānošanas reģioni ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu īstenos LM ierosināto deinstitucionalizācijas procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.

Tādējādi pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs sākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piedāvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībās. Līdz 2020.gadam plānots, ka institūcijas pametīs 700 cilvēku.

Uz sarakstu