Nozares pārstāvji: Jāmaina ceļu finansēšanas sistēma, pārveidojot to prognozējamā un ilgtspējīgā
Jāmaina ceļu finansēšanas sistēma, padarot to par prognozējamu un ilgtspējīgu, trešdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē atzina pieaicinātie eksperti, vērtējot vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu "Par ceļiem bez bedrēm".
Komisijas deputāti par šo jautājumu pieņems lēmumu pēc divām, trim nedēļām.
Kā komisijas sēdē atzina klātesošie, Latvijā izveidotā sistēma, autobraucēju samaksātos nodokļus novirzot nevis ceļiem, bet gan "vienkārši iepludinot" valsts budžetā, nav pieņemama.
Kopumā autobraucēji dažādos nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 500 miljonus eiro, savukārt ceļiem šogad tiks atvēlēti ap 360 miljoniem eiro. Lai ceļus sakārtotu, katru gadu ir nepieciešami 600 miljoni eiro, atzina AS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Patlaban vienīgie līdzekļi, kas tieši nonāk autoceļiem, ir kravas auto maksātās vinjetes jeb maksa par ceļiem, un gadā tie ir aptuveni 18 miljoni eiro.
Kā skaidroja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, ir nepieciešams autovadītāju nomaksātos nodokļus novirzīt atsevišķā fondā, lai finansējuma apmērs būtu prognozējams, turklāt tad varēšot šos līdzekļus arī uzkrāt, nevis obligāti iztērēt līdz katra gada 31.decembrim.
"Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš skaidroja, ka par katru kravas auto diennaktī valstij nodokļos tiek nomaksāts ap 10 līdz 15 eiro, tāpēc pārvadātāji būtu pelnījuši braukt pa sakārtotiem ceļiem. Pārvadātāji jaunās mašīnās investējot ap 100 000 līdz 150 000 eiro, un būtu tikai loģiski, ka ekspluatācijas izdevumi būtu samērojami, braucot pa sakārtotiem ceļiem.
Trēziņš gan norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) noteikumi nosaka, ka kravas pārvadātājiem ir katru gadu jāmaksā auto ekspluatācijas nodoklis, tāpēc pārvadātāji neatbalsta tā iekļaušanu degvielas akcīzes nodoklī, jo tad būtu jāmaksā dubultā.
Latvijas Motokluba asociācijas prezidents Aivars Freimanis gan uzskata, ka vairāk jāmaksā tiem, kuri vairāk brauc. Līdz ar to viņš uzskata, ka ekspluatācijas nodoklim jābūt iekļautam degvielas akcīzes nodoklī.
"Latvijas Ceļu būvētāja" izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka pašreizējā sistēmā nav konsekvences. Būvnieki jau vairākus gadus aktualizējot ceļu būves problēmu, bet paliekot nesadzirdēti. Ceļu būvē būtiska esot prognozējamība un ilgtspēja. Vēl pirms komisijas sēdes Brunavs skaidroja, ka šogad lielos apmēros tiks tērēti ES līdzekļi, un neesot skaidrs, kas būs tālākos gados, kad finanšu posma no 2014. līdz 2020.gadam ES nauda tiks iztērēta. Šim gadam paredzēti 368 miljoni eiro, no kuriem 173 miljoni eiro ir fondu līdzekļi.
Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs aģentūrai LETA norādīja, ka visi uzaicinātie ir iestājušies par autoceļu finansēšanas sistēmas maiņu, līdz ar to, viņaprāt, esot skaidrs, ka tā ir jāmaina. Deputātiem komisijā vajagot iekšēji izdiskutēt potenciālos variantus, un pēc pāris nedēļām lēmums varētu tikt pieņemts.
Pirms Saeimas komisijas sēdes biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" pie Saeimas izveidoja vides objektu, uz kura bija pausts, ka 2016.gadā autobraucēji nodokļos nomaksās 544 miljonus eiro, savukārt valsts un pašvaldību ceļiem esot novirzījusi 132,68 miljonus eiro jeb 24,4% no iemaksātiem nodokļiem.
Kā ziņots, Latvijas iedzīvotāju iniciatīvas "Par ceļiem bez bedrēm" autors Kristaps Žodziņš Saeimas deputātus lūdz rast risinājumu, izdarot grozījumus attiecīgajos likumos, lai ikgadējo transporta nodevu pievienotu degvielas cenai, savukārt akcīzes nodokli novirzītu ceļu remontam un uzlabošanai. Tāpat iniciatīvas parakstītāji aicina izveidot atsevišķu fondu, kurā nonāktu visa transporta nodevu un degvielas akcīzes nodokļa nauda.
Parakstu vākšana iniciatīvas "Par ceļiem bez bedrēm" atbalstam portālā "manabalss.lv" norisinājās no 2013.gada 14.aprīļa līdz 2015.gada 5.novembrim. Kopumā atbalstu iniciatīvai ar savu parakstu atbalstīja 10 652 Latvijas pilsoņi.
Uz sarakstu
