Pastendes PII un pamatskola apvienos spēkus 

Kā pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja Talsu novada pašvaldības Komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska, šis ir drosmīgs pilotprojekts, kura gaitā taps skaidrs vai sistēma pielāgojama vēl kādā izglītības iestādē.

Talsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps skaidro iemeslus šādam risinājumam: "2015.gada noslēgumā no SIA Austers", kas ēdināja Pastendes pamatskolas bērnus, saņemts uzteikums līgumam ar norādi, ka ar 2016.gada 1.janvāri firma pamatskolas bērnu ēdināšanu pārtrauks. Domājot par veidiem kā ēdināšanu nodrošināt tālāk, nonācām pie slēdziena, ka Pastendes pamatskolā ēdināšanu turpinās organizēt pašvaldība. Izvērtējām dažādus variantus un nonācām pie secinājuma, ka ēdiena pagatavošanu abām iestādēm apvienosim – izmantojot Pastendes bērnudārza ēdināšanas bloku."

Pagājis viens mēnesis kopš ēdiens pamatskolas bērniem tiek gatavots PII "Ķipars" tālākai nogādāšanai uz skolas virtuvi. Darbinieki šajā laikā ir raduši kopīgu valodu. "Mēs viens otru papildinām," saka PII "Ķipars" vadītāja Dzintra Kudiķe - Vizbele un Pastendes pamatskolas direktore Lelde Hodjačika.

Pastendes pamatskolas direktore atklāj, ka lielākais ieguvums ir vienas porcijas izmaksu samazināšanās – ja iepriekš Pastendes pamatskolā skolēni maksāja 1,42 eiro par ēdienreizi, tad šobrīd cena tāda pati kā Pastendes bērnudārzā – tā ir 0,90 eiro par pusdienām, 0,44 eiro par launagu. Ar valsts un pašvaldības atbalstu, brīvpusdienas tiek nodrošinātas bērniem no 1. līdz 6.klasei. Uz vienas porcijas izmaksu samazinājuma rēķina, bez maksas ar pusdienām tagad ir iespējams pabarot arī pārējos skolēnus.

Kā otru ieguvumu Hodjačika min to, ka abas iestādes var organizēt vienotu iepirkumu, kā arī to, ka ļoti būtiski ir uzlabojusies ēdiena pagatavošanā izmantoto produktu kvalitāte. "Darbinieki apliecina – produktu kvalitāte, kas tiek likta katlā, ir nesalīdzināmi labāka. Tas ir liels ieguvums," viņa sacīja.

Izmaiņas pamanījuši arī bērni. "Ir bijušas sadzīviskas sarunas ar bērniem. Es viņiem teicu, ka tagad mums ir labāki produkti – "Talsu piensaimnieka" krējums un piens. Tad man viena 8.klases meitene atbildēja: "Nu to jau var just," saka Hodjačika.

Runājot par organizatoriskiem jautājumiem, sākotnēji satraukums bija par to kā, abu iestāžu virtuves darbiniekiem izdosies sastrādāties un cik sekmīga būs ēdiena transportēšana no PII virtuves līdz pamatskolas virtuvei. "Paldies pašvaldībai kas nāca pretī, lai mēs varētu sekmīgi visu noorganizēt. Varu teikt, ka pirmais mēnesis ir pagājis bez problēmām. Transports mums ir nodrošināts, termosi ēdiena pārvadāšanai ir sagādāti, turklāt arī virtuves personāls šajā laikā ir labi sastrādājies," tā Hodjačika.
 
Izglītības pārvalde izsaka pateicību Ģibuļu pagasta pārvaldes vadītājai Kitijai Vecmanei, kura ieguldījusi lielu darbu šī pilotprojekta īstenošanā. "Pētīju citu skolu pieredzi, lai saprastu kā mums pareizāk rīkoties. Nemāku lietām pieiet virspusīgi, tāpēc biežas bija sarunas ar novada Izglītības pārvaldi. Kopā ar pamatskolas un PII vadītājām un virtuves darbiniecēm nācām kopā un domājām – kā visu saorganizēt tā, lai noteiktajā laikā pusdienas skolēniem tiktu pasniegtas," viņa teica.

Vecmanes pārziņā bija daudzi organizatoriski jautājumi - ēdināšanas firma pamatskolai nodrošināja ne tikai ēdienu, bet arī traukus, tāpēc tos nācās iepirkt papildus. Iegādāts vēl viens ledusskapis produktu uzglabāšanai un sastatnes, lai varētu izvietot traukus ar ēdienu. Domājot par iespējami ekonomisku risinājumu, vairums virtuves iekārtu, kas jau skolai bija pieejamas, nogādātas uz PII "Ķipars" virtuvi, nevis iegādātas no jauna. Savukārt no Spāres muižas, kur savulaik bija izvietota pamatskola, pārvestas vajadzīgās metāla izlietnes un metāla galds.

Ēdiena transportēšanai iegādāti divpadsmit 10 līdz 35 litru termosi, sagādāts transports. "Loģistika strādā – viss notiek. Darbiniekiem jābūt ļoti precīziem, jo pusdienām uz skolēnu galda jānonāk laikā," Vecmane piebilda.

PII "Ķipars" vadītāja Dzintra Kudiķe- Vizbele sacīja, ka sākotnēji satraukumu radījis fakts, ka ļoti būtiski pieaugs darba apjoms. Viņas vadītajā iestādē ir 112 bērnu, nedaudz lielāks skolēnu skaits ir arī Pastendes pamatskolā. "Taču šobrīd viss rit savu gaitu, un mēs esam apmierināti," viņa teica. "Esošajiem darbiniekiem pievienojās vēl divi no pamatskolas virtuves. Vērojot kā pavāri un pavāra palīgi ir sadalījuši darbus, manāms, ka visi savā starpā ir labi sastrādājušies, darba dalīšana ir noritējusi veiksmīgi."

PII "Ķipars" vadītāja uzsvēra, ka neatsverama palīdzība tika sniegta no Talsu novada pašvaldības puses dažādu virtuves iekārtu un inventāra iegādei. Tādā veidā tika izpildītas Pārtikas un veterinārā dienesta izvirzītās prasības.

Kā lielāko iestādes ieguvumu šāda veida ēdināšanas organizēšanā, Kudiķe- Vizbele min to, ka šogad virtuvē tiks veikts kapitālais remonts. Aprīlī "Ķiparam" apritēs 35 gadi, iestādes virtuve šajā laikā ir savu laiku nokalpojusi.

1.janvārī stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs ēdinātājiem iepirkt tādus produktus, kuru sastāvā ir tādas pārtikas piedevas kā konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji. Līdz ar to ražotājiem radušās problēmas, jo aizliegto piedevu sarakstā nokļuva arī dabīgās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm. Izsludinātie Ministru kabineta noteikumi tautā jau nodēvēti par "bulciņu likumu".

Līdz ar ēdinātāja maiņu, pamatskolā vairs netiek tirgotas arī smalkmaizītes un citi našķi. Tā dēvētā bufete bija viens no galvenajiem peļņas avotiem firmai, kas nodrošināja ēdināšanu pamatskolā.

Runājot par Veselības ministrijas virzītajām prasībām, pamatskolas direktore norāda, ka tās ne vienmēr iespējams īstenot par pieejamo finansējumu. Piemēram, gurķi nav iespējams iemarinēt bez cukura un sāls, taču daudzums marinādē pārsniedz pieļaujamo normu. Risinājums būtu bioloģiski konservēts produkts, taču tas ir vismaz četras reizes dārgāks.

Savukārt PII "Ķipars" vadītāja uzskata, ka ar šiem jaunajiem noteiktumiem "tālāk vairs nav kur iet". "Cenšamies bērniem pagatavot ne tikai veselīgu, bet arī garšīgu ēdienu. Bet godīgi sakot – esam ļoti sašutuši. Mums bērniem ir jādod putras, bet ievārījuma, ko tām likt virsū, mums nav. Mēģināsim rēķināt, cik izmaksātu blendera un svaigu ogu iegāde. Tas noteikti nebūs lēti. Vēl šobrīd cenšamies atrast tomātu pastu, lai bērniem varētu uztaisīt gulašu. Sazinājāmies ar Latvijas pārtikas ražotājiem, viņi teica, ka jau domā par iespējamiem risinājumiem. Pašreiz pieejamās tomātu pastās par dažiem miligramiem pārsniegta sāls un cukura norma."

Tiek ziņots, ka patlaban Veselības ministrija ir gatava nākt pretī pārtikas ražotājiem un atsevišķus noteikumus par ēdināšanu mainīt, taču bulciņas tik un tā skolās tirgot nevarēs.

Uz sarakstu