Pētījums: Faktiskas kopdzīves atzīšana ļautu labāk atbalstīt ģimenes krīzes situācijās
Funkcionālās atšķirības pazušana starp nereģistrētu kopdzīvi un laulību rada plašu attieksmju un izvēļu diapazonu attiecībās pret laulību, norāda pētnieki. Laulība ir zaudējusi nozīmi kā kopdzīves sākšanas punkts, tajā pašā laikā laulībai ir palikusi tās īpašā nozīme cilvēku dzīvē.
Pētījumā piedalījās 41 dalībnieks ar pieredzi reģistrētā vai nereģistrētā kopdzīvē, un kopumā visi pāri atzina, ka laulības statuss kopdzīves attiecību kvalitāti neietekmē un ir formāls solis. Savukārt attiecību noturība tiek meklēta jūtās, savstarpējā palīdzībā un atbalstā, kas izriet no abu attiecībām, secināts pētījumā.
Pētījums rāda, ka ģimene visbiežāk sākas ārpus laulības un tās pamatus veido tādi faktori kā kopīga dzīvesvieta, bērni, kredīti, savstarpēja uzticība un paļāvība, bet attiecību reģistrācija to var turpināt. Tomēr arī neveiksmīga iepriekšējās laulības pieredze vai vēlēšanās izvairīties no šiem sarežģījumiem nākotnē nereti attur no laulības. Tāpat daļa ģimeņu laulību uzskata par lieku formalitāti vai dažādu iemeslu dēļ nespēj par to abpusēji vienoties.
Tradicionāls lomu dalījums, vīrietim uzņemoties atbildību par materiālo nodrošinājumu, bet sievietei - par bērniem un mājas uzturēšanu, vēlāk rada nevienlīdzību šķiršanās procesā un kopdzīvē uzkrātās mantas sadalē. Lai arī tiesiskais regulējums laulības gadījumā daļēji nodrošina kopdzīvē uzkrātās mantas dalījumu, tas ne vienmēr ir līdzvērtīgs, kā arī nesedz pāra nereģistrētās kopdzīves periodā uzkrāto mantu un saistības, secināts pētījumā.
Laulība pētījuma dalībniekiem nekalpo par nozīmīgāko stabilitātes garantu nedz reģistrētu, nedz nereģistrētu attiecību gadījumā, kas izskaidro plašo un pretrunīgo attieksmes diapazonu pret laulību. Pētījuma veicēji uzskata, ka gan laulībā, gan nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu partneru problēmu izgaismošana ļaus stiprināt Latvijas ģimenes, stiprināt partneru savstarpējo atbildību un veidot reālās ģimeņu vajadzībās pamatotu atbalstu situācijās, kad tas ģimenei nepieciešams.
Autori norāda, ka šis pētījums pirmo reizi Latvijā padziļināti skata nereģistrētas kopdzīves pieauguma cēloņus un tā sekas ģimeņu dinamikas, partnerattiecību un bērnu audzināšanas procesā. Kopumā intervēts 41 pētījuma dalībnieks, atlasot vīriešus un sievietes, kuri pieredzējuši gan laulību vai nereģistrētu kopdzīvi un bērnu radīšanu tajā, gan partnerattiecību iziršanu.
Darbā tiek aplūkots, kā tiek dibinātas divu cilvēku attiecības un izveidota ģimene, kā arī tas, kā tās var izirt un kādas tam var būt sekas, sevišķu vērību pievēršot bērniem un bērnu drošībai situācijās, kad vecāku attiecības kļuvušas sarežģītas.
Pētījumu veikuši LU Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju programmas jaunie speciālisti, Publiskās antropoloģijas centra un "EKOSOC LV" projekta pētnieki, un tas tapis, sadarbojoties ar Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli (V).
Uz sarakstu
