Pētījums: Noslēdzot laulību, pāri skaidri nesaskata tās priekšrocības
Pētījumā, kurā tika aptaujāta 41 persona ar pieredzi reģistrētās vai nereģistrētās partnerattiecībās, vienīgais izņēmums attiecībā uz priekšrocību skaidru saskatīšanu bija gadījums, kur laulības tika noslēgtas ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju partnerim.
Saskaņā ar pētījuma dalībnieku pieredzi kopdzīve un attiecības jebkurā brīdī var pāraugt laulībā. Nav viena konkrēta attiecību posma un likumsakarīga izvērtējuma, kurā mirklī tā tiek noslēgta. Tikai četros gadījumos laulība tika skatīta kā pienākums pret sabiedrību un partneri - šāda attieksme vērojama gados vecākiem pētījuma dalībniekiem, taču citi to atzīmē kā vecākas paaudzes radinieku spiedienu. Interesanti, ka spiedienu biežāk atzīmē tieši vīrieši, kas to vērtē negatīvi. Tikai divos gadījumos laulība skatīta kā mīlestības turpinājums.
Trīs no nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem pāriem intervijas brīdī atzina, ka plānojot slēgt laulību, vēl divas sievietes atzina, ka par laulībām ar partneri runājuši, bet nav paspējuši, jo vienai dzīvesbiedrs gājis bojā, bet otrai attiecības izirušas. Šķiet, ka saruna par attiecību reģistrāciju kādā kopdzīves brīdī ir bijusi teju katram pārim, bet nav bijis izšķiroša grūdiena vai partneru apņēmīgas rīcības.
Trijos gadījumos laulība tika slēgta pirms bērna piedzimšanas, viens pāris šajā dzīves posmā bija saderinājies, bet nesalaulājies, cits pāris laulības bija slēdzis divus gadus pēc bērna piedzimšanas. Intervijas liecina, ka pirmā bērna ieņemšana parasti raisa sarunas par laulību, bet lielākajā daļā gadījumu tas netiek uzskatīts par iemeslu, lai laulību slēgtu.
Daudz skaidrāka ir motivācija laulību neslēgt. Tikai piecās intervijās tika izteikta negatīva attieksme pret laulību, vēl četras intervijas rāda, ka laulību vēlējusies slēgt sieviete, bet partneris to nav atbalstījis. Vīrieši biežāk nekā sievietes runā par riskiem, ar laulību uzņemoties papildu atbildību, taču šie riski bieži tiek aizbildināti ar finansiālu nespēju rīkot kāzas un citām svarīgākām kopdzīves prioritātēm.
Piecos gadījumos gan sievietes, gan vīrieši atzīmējuši, ka nav gatavi laulībām ar konkrēto partneri. Analizējot šo interviju materiālu dziļāk, redzams, ka paralēli finansiāla rakstura ierobežojumiem tiek minēta nojauta vai sajūta, ka attiecības ir īstermiņa vai partneris nav "īstais". Šīs sajūtas par attiecību "īstumu" nereti veidojas salīdzinājumā ar iepriekšējo attiecību pieredzi, īpaši tad, ja izjukusi laulība. Tāpēc bieži, veidojot kopdzīvi ar otru partneri, laulība netiek slēgta, ja pirmās laulības pieredze bijusi neveiksmīga.
Latvijā ir zudusi praktiskā atšķirība starp nereģistrētu kopdzīvi un laulību, tāpēc faktiskas kopdzīves atzīšana ļautu labāk atbalstīt ģimenes krīzes situācijās, secināts pētījumā.
Funkcionālās atšķirības pazušana starp nereģistrētu kopdzīvi un laulību rada plašu attieksmju un izvēļu diapazonu attiecībās pret laulību, norāda pētnieki. Laulība ir zaudējusi nozīmi kā kopdzīves sākšanas punkts, tajā pašā laikā laulībai ir palikusi tās īpašā nozīme cilvēku dzīvē.
Pētījumu veikuši Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju programmas jaunie speciālisti, Publiskās antropoloģijas centra un "EKOSOC LV" projekta pētnieki, un tas tapis, sadarbojoties ar Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli (V).
Uz sarakstu
