Pils salā Jelgavā meklē Napoleona karavīru apbedīšanas vietu
Tomašūns aģentūrai LETA pastāstīja, ka arheoloģiskie izrakumi salā veikti arī pagājušajā gadā, atrastas dažādas vēstures liecības, tāpēc šogad ekspedīcija tiek turpināta.
Vēsturnieks pārliecināts, ka salā atrodas apbedījuma vieta, taču pašlaik grūti prognozēt, cik karavīru tajā varētu būt apglabāti. "To mēs nekad arī neuzzināsim, jo tad mums būtu jāuzrok visa sala," Tomašūns skaidro, ka pašlaik ekspedīcijas grupa darbojas apmēram 90 kvadrātmetrus plašā laukumā. Atrastās karavīru mirstīgās atliekas netiks pārapbedītas un tiks atstātas to atrašanās vietā.
"Mans mērķis ir, lai Pils sala būtu vietējās nozīmes vēstures piemineklis, jo pašlaik tā ir vienkārši aizaugusi sala," pauda Tomašūns.
LETA jau vēstīja, ka Pils sala virzienā uz ziemeļiem no Jelgavas pils ir vēsturnieku un arheologu maz pētīta. Kā norāda rakstītie avoti, šeit varētu būt atradušies vairāki vēstures objekti. Iespējams, te ir bijusi 13.gadsimta Zemgaļu osta, noteikti atrodamas ir pēdas hercogu laika 17.gadsimta Vecajai skanstei - nocietinājumam - un 19.gadsimta Napoleona laika skanstei.
Pagājušajā gadā ekspedīcijā tika apsekotas šo objektu iespējamās atrašanās vietas. Arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas misiņa pogas fragments, ķieģeļu un kārniņu lauskas, glazētas keramika lauskas monētas un citas lietas, kas norāda uz cilvēku klātbūtni Pils salā jeb Garajā salā, kā to kādreiz saukuši jelgavnieki. Savukārt salas ziemeļu galā, kur 1622.gadā atradās zviedru kara nometnes vieta, tika atrasts lielgabala fragments, skaidroja Tomašūns.
Uz sarakstu
