Preiļos notiks holokausta upuru piemiņas pasākums
Pasākuma turpinājumā plkst.15.00 Preiļu kultūras nama terasē, Raiņa bulvārī 28, aicina uz koncertu, kurā ebreju tautas dziesmas un krievu romances dziedās Vlads Šuļmans (baritons).
Pasākumu organizē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Preiļu novada kultūras centrs un Preiļu novada dome.
Uz pasākumu iedzīvotājus aicina arī biedrības "Preiļu ebreju kapsēta" pārstāvji: Preiļu novada Goda pilsonis Dāvids Zilbermans, Samuels Latvinskis un Sergejs Rižs.
2016.gadā paiet 75 gadi kopš nežēlīgajiem holokausta notikumiem Latvijā un nelielajā Latgales pilsētiņa Preiļos. Nenorimst sāpe par tēviem, mātēm, brāļiem, māsām, vienkārši cilvēkiem, kurus nacisti un viņu brīvprātīgie atbalstītāji nogalināja 1941.gada 11.jūlijā, 27.jūlijā un 9.augustā.
Sarakstā, kurš sastādīts, pamatojoties uz arhīva materiāliem pēc Preiļu bijušo iedzīvotāju Samuela Latvinska un Dāvida Zilbermana iniciatīvas, ierakstīts 751 uzvārds, tai skaitā, bērni līdz 10 gadu vecumam un sirmgalvji, kuri vecāki par 70 gadiem. Daudz jauniešu, kuri varēja būt Preiļu pilsētas nākotne, jo līdz 1940.gadam ebreji Preiļos bija sociāli aktīva iedzīvotāju daļa – rūpnieki, tirgotāji, izglītības un medicīnas darbinieki, pašvaldības darbinieki.
Uz pārdomām par pagātni rosina Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā esošā ebreju meitenes Šeinas Gram dienasgrāmata, rakstīta jidišā (tulkojis B.Gerbahs) laika periodā no 1941.gada 22.jūnija līdz 8.augustam. Tā ir viena balss, kura runā visu Latvijā nogalināto 75000 ebreju vārdā.
Šeina Gram bija dzimusi 1925.gadā trūcīgā skrodera ģimenē, kurā bez viņas bija vēl pieci bērni. Tēva radinieku vien bija vairāk par 30. Holokaustā izdzīvoja tikai desmit, tai skaitā Šeinas brālēns Viktors Kacs un māsīca Maša (Marija Rukmane, mirusi 2015.gadā). Miruši jau arī abi brāļi Nohums un Brojers no tēva pirmās laulības, kas bija emigrējuši uz Dienvidāfriku.
Dienasgrāmatas oriģinālu saglabāja Gramu ģimenes kaimiņi. Kad 1944.gadā padomju armija ienāca Preiļos, kaimiņiene atdeva to Šeinas brālim Gūtmanam, kurš bija Latviešu strēlnieku divīzijas karavīrs. Gūtmans to uzticēja savam draugam, kurš to nosūtīja Šeinas brāļiem uz Dienvidāfriku. Šo dienasgrāmatu pārtulkoja un gatavoja publicēšanai ebreju antifašistiskā komiteja, kuru sagrāva 1949.gadā, bet arhīvu iznīcināja. Komitejas loceklim Erenburgam izdevās slepeni nosūtīt uz Izraēlu vairākas dokumentu kopijas un redaktoru sagatavotus publikāciju melnrakstus, to starpā arī Šeinas Gram dienasgrāmatas tulkojumu.
1993.gadā izglābtos materiālus izdeva Jeruzalemē kā "Melno grāmatu". 1993.gadā iznāca "nepazīstamā melnā grāmata" ar Šeinas dienasgrāmatas publikāciju no 1949.gadā veiktā tulkojuma. 1999.gadā muzejā un dokumentācijas centrā "Ebreji Latvijā" nokļuva šīs dienasgrāmatas kopija jidiš valodā. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam kopiju jidiš valodā un tulkojumu krievu valodā nodeva Šeinas radinieks Samuels Latvinskis no Izraēlas 2004.gadā.
Protams, var mēģināt apstrīdēt šīs dienasgrāmatas autentiskumu, tomēr neapstrīdams ir fakts par vairāk nekā puses Preiļu pilsētas iedzīvotāju nogalināšanu 1941.gadā vācu okupācijas laikā, un tikai viena iemesla dēļ – viņi bija ebreji. Tas liek domāt par tik ļoti nepieciešamo saskaņu un toleranci arī mūsu šodienas dzīvē.
Uz sarakstu
