Rēzeknē atklās triju jelgavnieku izstādi "Pastelis, keramika, tekstils"
Trīs māksliniekus no Jelgavas vieno ģimene, taču darbi kopā vienā izstādē būs skatāmi pirmo reizi. Savukārt Rēzekne ir 1951.gadā Madonā dzimušās mākslinieces Mārītes Leimanes skolas laika atmiņu pilsēta, kad Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā tika apgūta mākslinieka dekoratora profesija.
Gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Edvīns Kalnenieks ir dzimis 1939.gadā Liepājā, taču dzīves ceļu līkloči ir mijušies starp Jelgavu un Rīgu. Mākslinieks ir viens no izcilākajiem mūsdienu pasteļglezniecības meistariem, kura radošā darbība lielākoties ir izpaudusies klusās dabas, portreta un sadzīves žanra kompozīcijās. Tās caurstrāvo miers un harmonija, apcere par cilvēka un dabas mijiedarbību, priekšmetiskās vides neredzamo strāvojumu un skaistumu. Izstādes kopējā "skanējumā" Kalnenieks piedalās ar pastelim raksturīgajā niansētajā tonalitātē gleznotajām klusās dabas un figurālajām kompozīcijām.
Tekstilmāksliniece Leimane patlaban strādā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā par mākslinieci un iekārto gan mainīgās izstādes, gan pastāvīgās ekspozīcijas. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas absolvēšanas savā radošajā darbībā pārsvarā pievērsusies darbietilpīgajai gobelēna tehnikai, taču izmēģina materiālu saskaņu arī dažādās jauktajās tehnikās. Mākslinieci piesaista vēstures, etnogrāfijas un dabas motīvi, kas izpaužas arī tehnisko paņēmienu un materiālu lietojumā. Ģimenes izstādē siltumu ienesīs Mārītes no vilnas, lina un kokvilnas materiāliem austie gobelēni un dekoratīvas kompozīcijas.
Jaunākais no izstādes dalībniekiem, 1991.gadā dzimušais Jānis Leimanis, patlaban studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra izglītības programmas Keramikas apakšnozarē. Strādā dažādās tehnikās un ar dažādiem materiāliem - šamotu, mālu, porcelānu. Mākslinieku interesē tēmas, kas balstītas uz zinātni, tehnoloģijām un dabu. Savos radošajos meklējumos viņš mākslas valodā iepazīstina šodienas skatītāju ar dažādu pasaules seno tautu rakstību (Akmens bibliotēka), seno dzīvnieku attēlojumu, balstītu uz arheologu zinātniskajiem pētījumiem, to, kā cilvēks var sadzīvot ar dabu (Kameņu ligzdas) un ko var darīt ar mālu, neizmantojot virpu. Izstādes telpā daudznozīmību izteiksmē un raupjumu materialitātē ienesīs Leimaņa mālā, šamotā un porcelānā veidotās dekoratīvās kompozīcijas un sīkplastika.
Izstāde "Pastelis, keramika, tekstils" Latgales Kultūrvēstures muzejā būs apskatāma līdz sestdienai, 10.septembrim.
Uz sarakstu
