Skaidro, kā veidojies SIA "Talsu ūdens" pakalpojumu tarifs

"Mēs, Talsu pilsētas un novada iedzīvotāji, protestējam ar saviem parakstiem pret ūdens maksas tarifa paaugstināšanu," teikts iesniegumā, lūdzot "pārskatīt, cik likumīgi un kādi ir patiesie iemesli tik lielai tarifu paaugstināšanai."

Kā pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja Talsu novada pašvaldības Komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska, pateicamies par aktivitāti, lai izprastu šo būtisko jautājumu. Konkrētajā iesniegumā atsevišķos gadījumos gan ir konstatēta parakstu dublēšanās, atklāta arī parakstīšanās citu cilvēku vārdā. Aicinām šāda veida iniciatīvas organizētājus vienmēr cilvēkiem paskaidrot, par ko viņi parakstās, un parakstu vākšanā nenodarboties ar pretlikumīgu darbību (šajā gadījumā – parakstu viltošanu), lai sabiedrības intereses būtu pārstāvētas pēc iespējas godprātīgāk.

Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus ("Talsu novada attīstībai") uzdeva pašvaldības iekšējam auditoram Guntim Šporam apkopot pieejamo informāciju par tarifu un procesiem, kas ietekmēja tā pieaugumu. Auditora atzinumā analizēts pašreizējais ūdensapgādes tīklu stāvoklis SIA "Talsu ūdens" apkalpes zonā, izvērtēts, kāds bija uzņēmuma finansiālais stāvoklis, kad tam pievienots SIA "Siltumiņš" un SIA "Stendes nami". Atzinumā secināts, ka izmaiņas tarifā ir saistītas ar to, ka SIA "Talsu ūdens" pārņēma abu kapitālsabiedrību zaudējumus 398 477 eiro un kreditoru saistības 2,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat secināts, ka tarifu ietekmējušas neplānotas neattiecināmās izmaksas, kas radās 2009.gadā uzsāktajā projektā "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, I kārta". Tā laika SIA "Talsu ūdens" vadības neizlēmības, novēlotu darbību un juristu nepieaicināšanas rezultātā netika laikus izvērtēta projekta īstenotāja pilnsabiedrības "BKT" darbība. Turklāt SIA "Talsu ūdens" veica maksājumus par darbu autoruzraudzību un būvuzraudzību laikā, kad "BKT" reāli darbus bija pārtraukusi. Tādā veidā uzņēmumam radās neplānotas izmaksas 115 086 eiro apmērā, teikts auditora atzinumā.

* Kas nosaka un kas apstiprina tarifu?

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu SIA "Talsu ūdens" apkalpes zonā atbilstoši ekonomiski pamatotām izmaksām apstiprināja valsts iestāde – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), nevis Talsu novada dome, tās kapitālsabiedrība vai pārvaldes. Savukārt tarifa projekta sagatavotājs bija pakalpojuma sniedzējs SIA "Talsu ūdens". Pašvaldība vai tās kapitālsabiedrība bez ekonomiska pamatojuma nevar mainīt regulatora pieņemto lēmumu.

Tarifa projekts teju desmit reizes precizēts, papildināts atbilstoši SPRK prasībām, un tā saskaņošana ilgusi no 2015.gada februāra līdz maijam. Pirms tarifa projekta apstiprināšanas Stendē un Talsos valsts iestāde SPRK rīkoja iedzīvotāju uzklausīšanas sanāksmes.

Abas regulatora rīkotās sapulces apmeklēja 52 cilvēki (Stendē – 22, Talsos – 30 cilvēki). Stendē tika uzdoti vairāki precizējoši jautājumi par tarifa projektu, savukārt Talsu iedzīvotājus interesēja, kas tiek darīts, lai uzlabotu SIA "Talsu ūdens" finansiālos rādītājus un ūdens zudumus, vai nav iespējams samazināt uzņēmuma personāla izmaksas, kas ierēķinātas tarifā, vai ir skaidra metodika, kā tiek rēķināts ūdens patēriņš uz vienu cilvēku. Abas uzklausīšanas sapulces protokolēja SPRK pārstāvis, protokoli ikvienam pieejami arī regulatora mājaslapā www.sprk.gov.lv .

Pamatojoties uz uzklausīšanas sapulču apmeklējumu un tajās pārrunātajiem jautājumiem, līdz tarifa apstiprināšanas brīdim SIA "Talsu ūdens" nebija pamata apturēt iesākto procesu. Turklāt līdz sapulču norises brīdim ar tarifa projekta dokumentāciju SIA "Talsu ūdens" iepazīties bija atnācis viens interesents (šis fakts fiksēts arī Talsu sanāksmes protokolā).

Apsveicama ir iedzīvotāju aktivitāte tagad, kad jaunais tarifs ir spēkā jau vairākus mēnešus, taču jāsecina, ka iedzīvotāji būtu tikai ieguvēji, ja šāda aktivitāte būtu vērojama tarifa projekta apspriešanas brīdī.

* Kā aprēķināts jaunais SIA "Talsu ūdens" tarifs?

Visā Latvijā tarifi atšķiras, un šīs atšķirības nosaka vairāki apstākļi – izvēlētie ūdensapgādes sistēmas tehnoloģiskie risinājumi, tās kompaktums un tās tehniskais stāvoklis, katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās, demogrāfiskās un citas īpatnības (reljefs, apbūve, pakalpojumu lietotāju daudzums, blīvums utt.). No šiem nosacījumiem ir atkarīgas pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai pakalpojumu varētu nodrošināt. Pakalpojumu izmaksas kanalizācijai un ūdensapgādei tiek rēķinātas pēc iedzīvotāju skaita, patēriņa uz vienu kubikmetru. Tas nozīmē – jo lielāka apkalpes teritorija, jo mazāks tarifs. Tas arī izskaidro, kāpēc lielākajās Latvijas pilsētās ir iespējams nodrošināt zemāku maksu par šiem pakalpojumiem (lielāka teritorija ar lielāku iedzīvotāju skaitu = zemāks tarifs).

Tarifu projekti Latvijā ir aprēķināti saskaņā ar "Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku". Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" tarifs ir nosakāms tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti. SPRK atkārtoti veica dažādus precizējumus, lai šai valsts iestādei būtu pārliecība par SIA "Talsu ūdens" tarifa projekta caurspīdīgumu un ekonomisko pamatotību, kā to nosaka likums.

Iepriekšējais tarifs Talsos un Stendē apstiprināts vēl 2008.gadā. Jaunā tarifa aprēķinos SIA "Talsu ūdens" ņēma vērā faktiskos 2014.gada izmaksu rādītājus un plānotās izmaksas 2015.gadā visai pakalpojuma sniegšanas teritorijai pēc uzņēmuma reorganizācijas.

Kopš 2008.gada būtiski augušas vairākas izmaksu pozīcijas – piemēram, elektrības un degvielas cenu kāpumu valstī izjūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Elektrības cena iepriekšējā tarifā bija 0,0952 EUR/kwh, bet jaunajā tarifā summa pieaugusi līdz 0,1235 EUR/kwh, dīzeļdegvielas cena vecajā tarifā bija 0,89 eiro par litru, bet jaunajā tarifā – 0,97 eiro par litru.

Tāpat SIA "Talsu ūdens" īstenojis ūdenssaimniecības projektus vairāku miljonu eiro vērtībā, kuros ņemti aizdevumi Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansējuma daļai. SIA "Talsu ūdens" no Latvijas komercbankām ņemtais ilgtermiņa kredītu lielums līdz 2014.gada 31.decembrim bija 1,9 miljoni eiro, bet īstermiņa kredīti bija 97,2 tūkstoši eiro.

SIA "Talsu ūdens" ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifs = PAMATLĪDZEKĻU NOLIETOJUMS (piemēram, būves, ūdens/kanalizācijas tīkli, atdzelžošanas iekārtas, automātikas sistēmas) + PERSONĀLA IZMAKSAS + REMONTA IZMAKSAS (piem., speciālās tehnikas noma, bruģēšana, asfaltēšana, grunts izlīdzināšana, lai likvidētu avārijas sekas, elektromotoru, sūkņu remonts u.c.) + ADMINISTRĀCIJAS IZMAKSAS (piemēram, gada pārskata revīzijas izmaksas, mazvērtīgais inventārs) + MATERIĀLU IZMAKSAS (ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu, sūkņu staciju remontam un uzturēšanai, objektu remontam un uzturēšanai, dūņu apsaimniekošanai) + ELEKTROENERĢIJAS IZMAKSAS + APSARDZES IZMAKSAS (piemēram, aizsardzība pret nepiederošām personām objektos, kas nodrošina dzeramo ūdeni un notekūdeņu attīrīšanu) + TRANSPORTA IZMAKSAS (faktiskais degvielas izlietojums, ikgadējās nodokļu nodevas, uzturēšanas izmaksas; degvielas izdevumi ģeneratoru darbībai, autoparka uzskaites sistēmas "Mapon" abonēšanas maksa un noma – ar tās palīdzību uzņēmums kontrolē transportlīdzekļu maršrutus) + KOMUNĀLIE IZDEVUMI (piemēram, zemes nomas maksa par artēziskiem urbumiem) + APDROŠINĀŠANAS IZMAKSAS + SAKARU IZDEVUMI + KANCELEJAS IZMAKSAS (piemēram, spiedogi, zīmogi, veidlapas) + PERSONĀLA APMĀCĪBA (semināri darbinieku kvalifikācijas celšanai) + VIDES STĀVOKĻA KONTROLES IZMAKSAS (dūņu, ūdens, notekūdeņu un virszemes ūdens paraugu ņemšana vairākas reizes gadā; laboratorijas pakalpojumi); DIENESTA KOMANDĒJUMI (ceļa izdevumi semināriem, pieredzes apmaiņas braucieni) + PĀRĒJIE IZDEVUMI (darba apģērbu noma, saimniecības preces ūdenssaimiecības objektu uzkopšanai, biedru nauda par dalību Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijā u.c.) + CITAS BŪTISKAS IZMAKSAS (zālienu pļaušanas pakalpojumi atdzelžotavas teritorijā Talsos, dūņu kraušanas pakalpojumi; grāmatvedības programmas "Horizon" uzturēšana u.c.) + NODEVAS + NODOKĻI + KREDĪTA PROCENTU MAKSĀJUMI UN PAMATSUMMAS ATMAKSA (tarifa aprēķinā iekļautā kredītprocentu summa 2015.gadam ir 50 567 eiro).

* Tarifi nav savlaicīgi aktualizēti visā novadā

Īstenotie ūdenssaimniecības projekti bija viens no padarītajiem darbiem, ar ko pirmā novada domes deputātu sasaukuma laika vadība lepojās visvairāk. Taču fakti liecina, ka izdarīta tikai patīkamākā darba daļa – atbilstoši veiktajiem ieguldījumiem laicīgāk bija jāaktualizē esošie tarifi. Pēc projektu īstenošanas pakalpojuma sniedzēja parādsaistības pieauga, taču ieņēmumi palika iepriekšējā līmenī – sabiedriskais pakalpojums nebija rentabls, tas ir nopietns apdraudējums pakalpojuma sniedzēja turpmākai pastāvēšanai.

SIA "Talsu ūdens" pagaidām sniedz pakalpojumu Talsu pilsētā, Zvirgzdos, Paugurciemā, Stendes pilsētā un Lībagu pagastā, taču jautājums par ūdens un kanalizācijas tarifiem ir aktuāls visā novadā. Iepazīstoties ar situāciju, paveras visai haotiska aina, jo tarifu izmaiņas ne vienmēr ir gājušas roku rokā ar ieguldītajām investīcijām. Katrā pagastā un pilsētā, kur pakalpojumu nodrošināja pārvaldes, nav bijusi vienota pieeja tarifu izcenojumu piemērošanai. Strazdē ūdenssaimniecības projekts noslēdzies 2013.gadā, bet tarifa grozījumi veikti 2012.gadā, Spārē projekts īstenots 2012.gadā, bet tarifa izmaiņas veiktas 2009.gadā, Virbos tarifa izmaiņas fiksētas 2010.gadā, bet finansējums ieguldīts 2013.gadā. Tajā pašā laikā citās novada teritorijās esošie izcenojumi bijuši nemainīgi četrus līdz sešus gadus. Ieviešot vienotu tarifa aprēķinu visās teritorijās, kur kanalizācijas un ūdens pakalpojumu sniedz pārvaldes, no 1.marta spēkā stājušies jauni tarifi.

* Nākas piemaksāt par neveiksmīgi īstenotiem projektiem

Talsu novadā 2012.gadā vien noslēdzās seši ūdenssaimniecības un kanalizācijas projekti, bet Talsos tikko noslēgusies ūdenssaimniecības projekta 2.kārta – šī projekta 1.kārta tika uzsākta 2009.gadā.

Tarifā tiek ierēķinātas saistības, ko pakalpojuma sniedzējs uzņēmies, īstenojot ūdenssaimniecības projektus, tāpēc būtiski ir tas, kā šie projekti realizēti. Vai projekts ir bijis kvalitatīvs, vai tieši pretēji – tā īstenošanas laikā radušās papildu izmaksas, ko nefinansē ES, bet gan nākas segt no saviem līdzekļiem. Spilgts piemērs ir Talsu projekts "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, I kārta", kas savulaik izraisīja daudzu iedzīvotāju jautājumus.

Projekta īstenošanu 2009.gada rudenī aizsāka pilnsabiedrība "BKT", taču drīz parādījās pirmās problēmas. Bez saskaņojuma ar Vides ministriju mainīta būvdarbu tehnoloģija no tranšeju vai rakšanas uz tā saukto caururbšanas metodi. Vēlāk projekta realizācijas gaita arvien palēninājusies, talsenieki pārvietojās starp izlocījušos cauruļu rindām, neaizbērtām tranšejām. Jūlijā darbi apstājās un vairākkārt bija jāmaina pat autobusu maršruti. "Mani vairāk uztrauc nevis abstrakts ES fondu apguves apdraudējums, bet tas, ka Talsi vietām var palikt bez ūdens vispār, vai tas, ka ūdens tarifi var pieaugt nesakarīgi augsti, bet kvalitāte varētu pat pasliktināties par to pašu vai augstāku cenu," laikrakstam "Dienas Bizness" 2010.gadā teica toreizējais Talsu novada domes deputāts Lācarus. Viņš pauda viedokli, ka projekts ir radījis saimniecisku katastrofu, kuras iemesls ir SIA "Talsu namu pārvaldes" (tagad – SIA "Talsu ūdens") nekompetence projekta vadībā, plānošanas dokumentu, kā arī līgumu un laika grafiku ignorance.

Atklājās, ka darbi apstājušies, jo pilnsabiedrība "BKT" nav samaksājusi piesaistītajiem apakšuzņēmējiem par padarīto darbu, turklāt projekta iepirkumā "BKT", iespējams, nebija rīkojies godprātīgi un piedāvājis darbus veikt par daudz zemāku cenu, nekā tas bija reāli izdarāms. Līgums ar pilnsabiedrību tika lauzts, savukārt Vides ministrijas pārstāvji tajā laikā norādīja, ka radusies situācija ir unikāla, šāds gadījums ir pirmais Latvijā.

Pašvaldības auditora slēdzienā teikts, ka projekta apstāšanās rezultātā radās neplānotas izmaksas. Būvuzraudzības un autoruzraudzības līgumi, vadoties pēc noslēgtā ūdenssaimniecības projekta līguma summas, bija noslēgti par 95 130 latiem jeb 135 359 eiro. Tā kā "BKT" būvdarbus bija veikusi nepilnīgi, ir aprēķināts kādas bijušas reālās autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas (pēc izpildes apjoma). Loģiski būtu, ka laikā, kad "BKT" būvdarbus bija pārtraukusi, ne autoruzraugam, ne būvuzraugam nav ko uzraudzīt, tāpēc netiktu saņemta arī samaksa. Taču fakti liecina, ka šajā laikā SIA "Talsu ūdens" tik un tā veicis maksājumus par šiem pakalpojumiem, tādā veidā radot neplānotas neattiecināmās izmaksas. Kopējais neplānoto neattiecināmo izmaksu apjoms šajā projektā bija 80 882 lati jeb 115 086 eiro. Turklāt pie šīs summas vēl pieskaitāmas izmaksas par arheoloģisko uzraudzību, kas projektā nebija iekļautas vispār.

Pēc tam kad līgums ar pilnsabiedrību tika pārtraukts, nācās izsludināt jaunas iepirkuma procedūras gan par tehnisko projektu izstrādi, gan būvniecību un būvuzraudzību. Pēc jauna iepirkuma izsludināšanas no 2011.gada septembra projekta pirmās kārtas darbus turpināja SIA "Ostas celtnieks".

Šī projekta sākotnēji plānotās izmaksas bija aptuveni 5 miljoni eiro (līgums ar "BKT" tika slēgts par 3,65 miljoniem latu). Taču šī viena projekta kopējās izmaksas pēc jauna līguma noslēgšanas ar SIA "Ostas celtnieks" bija 8,525 miljoni eiro. No tām 85% (7,246 miljonus eiro) finansēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, 6,4% (546 tūkstoši eiro) tika segtas no valsts budžeta, savukārt 8,6% (733 tūkstoši eiro) nodrošināja SIA "Talsu ūdens" no saviem līdzekļiem. Pašvaldība galvoja SIA "Talsu ūdens" aizņēmumu.

* Abonentmaksas atmaksa notiks pakāpeniski

Saņemtajā iedzīvotāju vēstulē taujāts arī par abonentmaksas atmaksu. Informējam, ka SIA "Talsu ūdens" 2014.gada 5.augustā ir izdevis rīkojumu par abonēšanas maksas pārrēķina procesu un to, kā nodrošina iekasētās abonēšanas maksas atmaksu par laika periodu no 2012.gada 12.maija līdz 2013.gada 1.martam.

Tā kā abonēšanas maksas iekasēšana tika veikta vairāku gadu garumā, Talsu novada pašvaldība uzskata, ka arī atmaksas process iedzīvotājiem ir jāorganizē pakāpeniski, teikts 2015.gada aprīlī pašvaldības sūtītajā vēstulē Latvijas Republikas tiesībsargam.

SIA "Talsu ūdens" turpinās iekasētās abonēšanas maksas par laika periodu no 2008.gada 1.augusta līdz 2012.gada 12.maijam atmaksas procesu šādā secībā:

* Talsu novada pašvaldības iedzīvotāju periodiska informēšana par iespējām pieteikties SIA "Talsu ūdens" iekasētās abonēšanas maksas atmaksai – no 2015.gada novembra līdz 2018.gada decembrim;

* Iesniegumu pieņemšana un vienošanās par atmaksas kārtību slēgšana – no 2016.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.janvārim;

* Iekasētās abonēšanas maksas atmaksa – no 2016.gada 1.jūlija.

INFORMĀCIJAI: 

SIA "Talsu ūdens" tarifs

Ūdens tarifs bez PVN 0,93 eiro/m3

Kanalizācijas tarifs bez PVN 1,17 eiro/m3

ŪDENSSAIMNIECĪBAS TARIFI citviet Latvijā:

Kuldīga: ūdens 1,03 eiro/m3; kanalizācija 1,36 eiro/m3

Saldus: ūdens 0,94 eiro/m3; kanalizācija 1,12 eiro/m3

Dobele: ūdens 0,97 eiro/m3; kanalizācija 1,50 eiro/m3

Jēkabpils: ūdens 0,88 eiro/m3; kanalizācija 1,24 eiro/m3

Aizkraukle: ūdens 1,10 eiro/m3; kanalizācija 1,07 eiro/m3

Limbaži: ūdens 1,11 eiro/m3; kanalizācija 1,28 eiro/m3

Madona: ūdens 1,20 eiro/m3; kanalizācija 1,48 eiro/m3

Smiltene: ūdens 1,08 eiro/m3; kanalizācija 1,23 eiro/m3

Saulkrasti: ūdens 1,04 eiro/m3; kanalizācija 1,69 eiro/m3.

Uz sarakstu