Straujuma: prezidentūra strādājusi pie konkurētspējīgas un drošas Eiropas veidošanas
Straujuma Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Strasbūrā, uzrunājot klātesošos, atzina, ka ir liels gods pēc sešiem ļoti intensīva darba mēnešiem atgriezties EP, lai pārrunātu Latvijas prezidentūras paveikto. Viņa arī norādīja, ka aizvadītais periods ir bijis ļoti izaicinošs un dinamisks laiks Eiropai, kā arī liela atbildība un vienreizēja pieredze Latvijai, kas savas prezidentūras laikā izvirzīja trīs prioritātes - konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa.
"Dzīve ienesa savas korekcijas," sacīja premjerministre. "Teroristu uzbrukumi un humanitārā krīze pie Eiropas robežām prasīja nekavējošu ES rīcību. Savukārt šobrīd visu domas ir par Grieķiju," piebilda premjerministre, skaidrojot, ka Latvijai ir bijis jāvada ES Padomes darbs krīžu, satricinājumu un neskaidrības apstākļos. "Varu būt lepna par savu valsti, kas ir veiksmīgi aizvadījusi savu pirmo prezidentūru pēc desmit gadu dalības Eiropas Savienībā. Mums ir izdevies īstenot savas stratēģiskās prioritātes," uzsvēra Straujuma.
Premjerministre, skaidrojot Latvijas pirmās prezidentūras norisi, vērsās pie deputātiem, norādot, ka prezidentūras sagatavošanas posmā un tās norisē Latvija uzturēja intensīvu dialogu ar EP. Tas, kā norādīja Straujuma, ir devis neatsveramu ieguldījumu veiksmīgai Latvijas prezidentūras norisei.
"Esmu pārliecināta, ka, tikai institūcijām sadarbojoties un strādājot kopā, mēs ES varam sasniegt rezultātus, gūt panākumus un veicināt pilsoņu uzticību," pārliecinoši norādīja Straujuma, pateicoties EP par "lielisko sadarbību Latvijas prezidentūras laikā".
Straujuma arī norādīja, ka lieliskā sadarbība ar Eiropas Komisiju (EK) un EP ir ļāvusi sasniegt progresu daudzās jomās, panākot būtiskas vienošanās un konkrētus rezultātus. "Šodien, atskatoties uz paveikto, vēlos izcelt būtiskākos prezidentūras sasniegumus. Sasniegumus, kas nodrošina ieguvumus ikvienam Eiropas iedzīvotājam," uzsāka Straujuma, par piemēru minot Eiropas stratēģisko investīciju fondu. Premjerministre īpaši norādīja, ka jau šajā vasarā fonds uzsāks darbu, veicinot investīciju piesaisti Eiropas ekonomikai.
Kā nākamo piemēru Straujuma minēja Enerģētikas savienību, kas vērsta uz ES enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu un kopīgu enerģētikas politiku ES. "Savā darbā mēs fokusējāmies uz nepieciešamību nodrošināt patērētājiem stabilas un pieņemamas enerģijas cenas, lielākas izvēles iespējas enerģijas tirgū un skaidrāku informāciju par enerģijas piegādātājiem," norādīja premjerministre, papildus vēršot uzmanību, ka Latvijas prezidentūra panāca vienošanos par ES saistību iesniegšanu klimata pārmaiņu samazināšanai pēc 2020.gada, nodrošinot savlaicīgu ES ieguldījumu Parīzes klimata konferences sagatavošanā.
Kā trešo piemēru Straujuma minēja Digitālo vienoto tirgu, kas spētu pielāgot sabiedrību digitālajam laikmetam. "Tāpēc esam vienojušies par darbībām, kas sekmēs digitālo risinājumu arvien plašāku izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tie būs digitālo datu piekļuves un drošības aspekti, kā arī digitālo prasmju nodrošināšana. Īpašu uzmanību Latvijas prezidentūra veltīja Eiropas digitālās ekonomikas potenciāla izmantošanai. Digitālā vienotā tirgus tālāka attīstīšana ir izšķiroši svarīga ES konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanā," viņa skaidroja klātesošajiem.
Kā īpašu piemēru Straujuma arī izcēla panākto vienošanos par Telesakaru vienotā tirgus priekšlikumu, kas paredz viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un nodrošina atvērta interneta pieeju. Šis Latvijas prezidentūras sasniegums, kā skaidroja premjerministre, būs ieguvums ikvienam iedzīvotājam, jo vienošanās paredz būtisku viesabonēšanas maksas samazināšanu jau no nākamā gada. Tāpat ar EP tika panākta vienošanās par vispārējiem principiem attiecībā uz Tīklu un informācijas drošības direktīvu. "Ceru, ka pēc priekšlikuma tehniskās precizēšanas jau pavisam drīz mūsu rīcībā būs ietvars, kas nodrošinās labāku aizsardzību pret kiberuzbrukumiem," solīja Straujuma.
Premjerministre arī uzsvēra migrācijas jautājumu, piebilstot, ka pēdējos mēnešos migrācija ir kļuvusi par vienu no visaktuālākajiem ES jautājumiem. Straujuma arī pauda uzskatu, ka, izpildot Eiropadomes apstiprinātās vadlīnijas, Padome ir sasniegusi progresu, lai novērstu cilvēku bojāeju Vidusjūrā, apkarotu cilvēku kontrabandistu noziedzīgos tīklus, stiprinātu sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī lai palīdzētu ES dalībvalstīm, kuras izjūt vislielāko migrācijas spiedienu.
"Migrācijas jautājums ir ļoti sarežģīts. Ilgtspējīgs risinājums ir iespējams tikai ar mērķtiecīgu, visaptverošu un sabalansētu pieeju, kas sistemātiski tiek ieviesta soli pa solim. Ļoti svarīgi nodrošināt, lai piedāvāto risinājumu atbalstītu visas ES dalībvalstis. Mums jārod līdzsvars starp solidaritāti un atbildību, kas ir būtiskas Eiropas Savienības migrācijas politikas sastāvdaļas," norādīja Straujuma. "Jānodrošina aizsardzība tiem, kam tā nepieciešama. Taču aizsardzības pasākumi paši par sevi nebūs pietiekami. Tiem jāiet roku rokā ar efektīvu sistēmu nelikumīgu migrantu atgriešanai," viņa aicināja.
Savukārt, runājot par izaicinājumiem drošības jomā, Straujuma norādīja, ka tie likuši pārvērtēt izpratni gan par ES iekšējo, gan ārējo drošību. "Latvijas prezidentūras laikā Padome ir daudz paveikusi, stiprinot ES iekšējo drošību," pārliecinoši norādīja premjerministre, piebilstot, ka jūnijā ES iekšlietu ministri apstiprināja arī atjaunoto ES Iekšējās drošības stratēģiju.
Runājot par vairāku ES amatpersonu un deputātu, tostarp Latvijas, kritizēto Austrumu partnerību, kuras samits norisinājās Rīgā, Straujuma pauda gandarījumu, ka samits apliecināja stabilas ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm. "Tajā pašā laikā, ņemot vērā diferencētas pieejas attīstību, turpmākajā Austrumu partnerības attīstības posmā svarīgs uzdevums būs saglabāt Austrumu partnerības vienotību," viņa uzsvēra, īpaši norādot, ka kopā ar EP Latvijas prezidentūrai izdevās panākt vienošanos par makrofinansiālo atbalstu Ukrainai.
"Esam gandarīti, ka ES ir saglabājusi vienotību Krievijas jautājumā, atkārtoti uzsverot, cik būtiski ir pildīt Minskas vienošanās saistības," sacīja Straujuma, kura arī uzsvēra, ka prezidentūras laikā Centrālāzija ir atgriezusies aktīvajā ES dienaskārtībā.
Runājot par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerību, Straujuma klātesošajiem deputātiem norādīja, ka ekonomiskās izaugsmes veicināšanā būtiska nozīmē ir arī ārējai tirdzniecībai un investīciju piesaistei. Šī iemesla dēļ viņa pauda uzskatu, ka ļoti svarīga ir savlaicīga ES un ASV sarunu pabeigšana par visaptverošu un savstarpēji izdevīgu Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu, par kuru EP diskutēs drīzumā.
Tāpat premjerministre, atskatoties uz Latvijas pirmās prezidentūras paveikto un sasniegto, īpaši izcēla jauniešu nodarbinātības veicināšanu: "Mēs esam panākuši vienošanos, lai paātrinātu ES finansējuma piešķiršanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Jau šogad iniciatīvai būs pieejams viens miljards eiro, lai katru gadu tiktu sniegts atbalsts līdz 650 000 jauniešiem."
Straujuma arī minēja jaunos noteikumus, kas veicinās Eiropas dzelzceļu savietojamību un drošību, no kā ieguvēji būs gan pasažieri, gan nozare. "Inovācijas veicinās un aizsargās arī panāktā vienošanās par preču zīmju sistēmas reformu. Jaunie noteikumi kompleksiem ceļojumiem nodrošinās labāku patērētāju tiesību aizsardzību un skaidrākus nosacījumus tūroperatoriem," viņa norādīja, piebilstot, ka turklāt panāktās vienošanās lauksaimniecības, veselības un citās jomās ļaus veicināt Eiropas konkurētspēju un eiropiešu labklājību.
Nobeigumā, uzrunājot deputātus, Straujuma pauda cerību, ka Latvijas pragmatisms ir palīdzējis likt stabilus pamatus jautājumu veiksmīgai virzīšanai nākamo prezidentūru laikā. "Tikai apņēmīgi un mērķtiecīgi strādājot mums kopā Eiropas pilsoņu labā, ES būs veiksmīga," aplausu pavadīta, rezumēja Straujuma.
Premjerministrei vizītes laikā Strasbūrā plānota arī divpusēja tikšanās ar EP prezidentu Martinu Šulcu, savukārt noslēgumā paredzēta kopīga preses konference ar Šulcu un EK priekšsēdētaju Žanu Klodu Junkeru.
Katras prezidentūras sākumā un noslēgumā prezidējošās valsts valdības vadītājs uzstājas EP plenārsēdē Strasbūrā, kur izklāsta prezidentūras prioritātes un uzdevumus, kā arī atskatās uz padarītajiem darbiem. Šī gada janvāra vidū Straujuma atklāja EP plenārsēdi, iepazīstinot deputātus ar Latvijas prezidentūras prioritātēm.
Latvija par savas prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī konkurētspējīgākas ES veicināšanu kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.
Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.
Uz sarakstu
